Salīdzinājums ir tropu paveids – viens no izplatītākajiem,– kurā divas parādības tiek saistītas, balstoties uz to līdzību. Salīdzinājuma formālie elementi ir, pirmkārt, objektu pāris (skaidrs kā diena – skaidrs + diena) un, otrkārt, saiklis (trīc kā apšu lapa). Tas arī atšķir salīdzinājumu no metaforas un epiteta, jo pēdējos divos šādu elementu nav.
Daudzi salīdzinājumi latviešu valodā ir aizgūti no latviešu klasiķu darbiem. Tie ir kļuvuši par neatņemamu mūsu aktīvā vārdu krājuma daļu, kuru lietojam ikdienas runā pat neiedomājoties, ka tiem ir sava izcelsme un autors. Daudzu šādu salīdzinājumu pirmavots ir, piemēram, “Mērnieku laiki” (Matīss un Reinis Kaudzītes), “Staburaga bērni” (Valdis), Raiņa, Aspazijas un Aleksandra Čaka dzeja, kā arī citu autoru darbi, kas “izgājuši pasaulē”. Lūk, daži piemēri:
sargāt kā savu acuraugu saudzēt kā lielāko dārgumu;
sēdēt kā uz adatām nervozēt, justies neērti, neveikli;
ciets kā akmens bez jūtām, neiežēlināms, nelokāms;
trīc kā apšu lapa ļoti uztraucies, uzbudināts, nobijies;
neredzēt kā savas ausis nekad neredzēt;
balts kā palags gluži bāls, krīta bālumā;
pietvīkst kā biete stipri piesarkst, kļūst tumši sarkans sejā;
ļaužu kā biezs ļoti daudz cilvēku;
nokrīt kā no debesīm parādās gluži negaidīti;
justies kā septītajās debesīs būt bezgala laimīgam;
pārbijies kā diegs briesmīgi nobijies;
skaidrs kā diena pilnīgi skaidrs, saprotams;
guļ kā nosists guļ ciešā miegā, pat nepakustoties;
sist pa savu kabatu izdot savu naudu;
runā kā pa ķešu runā tā, ka nekā nevar saprast;
noaugusi kā liepa slaida, stalta auguma;
brāziens kā lietus neizbēgams bāriens;
melns kā piķis gluži melns, pilnīgi tumšs, drūms;
mācas virsū kā miegs uzbāžas, neatlaidīgi mēģina pierunāt, kaut
ko panākt;
kā pa miglu neskaidri, bez noteikta plāna, skaidri
neapzinoties savas darbības mērķi un jēgu;
klāt kā nagla ierodas katrā ziņā, noteikti, ir klāt kā likts;
karsts kā pirtī ļoti karsts;
vairojas kā sēnes pēc lietus strauji pieaug skaitā;
kā siļķes mucā saspiesti, cits pie cita;
iet kā pa trako māju viss iet juku jukām, trokšņaini, lielā steigā
un nekārtībā;
kā ūdenī iekrist pēkšņi pazust bez pēdām;
apliet kā ar aukstu ūdeni nepatīkami pārsteigt, izjaukt visas cerības.…
