Adminisrtatīvā procesa būtību un gaitu tiesvedībā reglamentē Administratīvā procesa likums, kura pamtmērķi publiski tiesiskajās attiecībās starp valsti un privātpersonu, šī likuma 2. pantā ir noteikti šādi: nodrošināt demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipu, it sevišķi cilvēktiesību, ievērošanu, pakļaut neatkarīgas, objektīvas un kompetentas tiesu varas kontrolei izpildvaras darbības, kā arī nodrošināt tiesību normu tiesisku, precīzu un efektīvu piemērošanu publiski tiesiskajās attiecībās.
Tiesvedība administratīvajā lietā notiek pēc tām administratīvā procesa tiesību normām, kuras ir spēkā lietas izskatīšanas, atsevišķu procesuālo darbību vai tiesas sprieduma izpildīšanas laikā1
Adminidtratīvajā procesā, likums nosaka ievērot vienlīdzības principu, taisnīguma principu, personas tiesību ievērošanas proncipu, tiesību normu saprātīgas piemērošanas principu, tiesiskā paļāvības, patvaļas aizlieguma, likuma atrumas principu, procesuālā taisnīguma un citus vispārējos tiesību principus.
Adimistratīvajā procesā visus strīdus jautājumus izskata administratīvajā tiesā, kur tiesa piemēro ārējos normatīvos aktus, starptautisko tiesību normas un vispārējos tiesību principus - ja attiecīgo jautājumu neregulē ārējais normatīvais akts, kā arī lai interpretētu normatīvos aktus. Administratīvajai tiesai, tāpat kā citām Latvijas tiesām, jāievēro arī ārējo normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhija. „Starptautisko tiesību normas neatkarīgi no to avota piemēro atbilstoši to vietai ārējo normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhijā. Ja konstatē pretrunu starp starptautisko tiesību normu un tāda paša juridiskā spēka Latvijas tiesību normu, piemēro starptautisko tiesību normu.”2
Administratīvajai tiesai, kā jebkurai citai tiesai izskatot lietu ir jāpiemēro dažādas interpretācijas metodes – gramatisko, vēsturisko, teleoloģisko, sistemātisko.
Kā zināms, pastāv atšķirības apelācijas un kasācijas tiesvedības kārtībā, kas šajā darbā tiks raksturots sīkāk. Administratīvo lietu pēc administratīvā procesa dalībnieka sūdzības par pirmās instances tiesas spriedumu izskata otrās instances tiesa apelācijas kārtībā, savukārt otrās instances tiesas spriedumu administratīvā procesa dalībnieks var pārsūdzēt kasācijas kārtībā. No administratīvā procesa likuma 18. panta izriet, ka par prasības ieniegšnu tiesā, Ministru Kabinets nosaka noteiktu valsts nodevu, tāpat Ministru Kabinets arī nosaka kādā kārtībā un kādā apmērā veicama atlīdzība par ekspertu, liecinieku un tulku pieaicināšanu administratīvajā tiesā.…
