“Salīdzinošā politika ir politikas zinātnes nozare, kas analizē un izskaidro kā valstis atšķiras viena no otras. Salīdzinošā analīze salīdzināmās politikas nozarē tiek veikta, apskatot valstu darbības un stabilitātes līdzības un atšķirības.”
Šajā nozarē svarīgi ir jautājumi par salīdzinošās politikas analīzes būtību, par dotajā disciplīnā lietotajām pieejām un salīdzinošās izpētes realizēšanu.
Salīdzināmā politika.
„Pamatā tā ir pasaules vietējo valdību izpēte.” Salīdzināmā politika apskata procesu, kuri notiek valsts iekšienē. Salīdzināmā politika ir politikas studijas salīdzinošā kontekstā- politisko fenomenu līdzību un atšķirību izpēte, kuras ietvaros tiek apskatīti sekojoši elementi- politiskās institūcijas, politiskā uzvedība, politiskās idejas un ideoloģijas.
Salīdzināmā politika vispirms apskata valdības pamata institūcijas un citus politikas pamatelementus vispārīgā līmenī, un tad, izmantojot zināšanas par konkrētām valstīm, minētos jautājumus pēta detalizētāk.
Šie pētījumi notiek, lai varētu radīt izpratni par politisko sistēmu daudzveidību pasaulē.
Salīdzināmā politika var tikt izskaidrota kā līdzību un atšķirību pētījums pasaules valstu makropolitiskajās institūcijās, ieskaitot valstu modeļu dažādību izskaidrošanu. Salīdzināmā politika ir mūsdienu pārvaldes salīdzināšana kā valstu iekšienē, tā arī starpvalstiskajā kontekstā.
Galvenais salīdzināmās politikas priekšmets sevī ietver valsts stabilitāti un valsts darbības.
Salīdzinošās politikas analīzes jomā pastāv trīs pamata jautājumi: kāpēc salīdzināt? Ko var salīdzināt? Kā salīdzināt? Var reproducēt uz- kas, ko, kad un kā iegūt?
Salīdzinājums ir zināšanu kodols. Salīdzināmās zināšanas dod pamatu, kas ir nepieciešams, lai varētu saprast, izskaidrot un interpretēt interesējošos fenomenus. Ir jāsalīdzina, lai varētu objektīvāk novērtēt mūsu pašu reālo situāciju.
Salīdzinošās politikas svarīgs uzdevums ir izveidot vispārējus formulējumus par parādībām.
…
