Lietuvas konstitucionālās tiesības
Lietuva ir valsts A-Eiropā. PSRS sastāvā tā atradās no 1940.-1991. gadam, taču demokrātiski pārveidojumi valstī sākās jau 1988. gadā. 1990. gada 11. martā Lietuva deklarēja valstiskās neatkarības atjaunošanu.
Lietuvas konstitūcija tika pieņemta tautas referendumā 1992. gada 25. oktobrī. Saskaņā ar spēkā esošo Konstitūciju, Lietuva ir neatkarīga demokrātiska republika, kurā suverēnās varas avots un nesējs ir Lietuvas tauta, kas savu varu īsteno vai nu tieši, piedaloties referendumā vai vēlēšanās, vai arī netieši – ar demokrātiskā ceļā vēlētu tautas pārstāvju starpniecību. Konstitūcija nosaka, ka valsts dzīves svarīgākie jautājumi tiek risināti referenduma ceļā.
1.1 Lietuvas Seims
Likumā noteiktajos gadījumos referendumu nozīmē Seims. Tas tiek nozīmēts arī gadījumā, ja to pieprasa ne mazāk kā 300 000 balsstiesīgie Lietuvas pilsoņi. Seims Lietuvā realizē likumdošanas varu. Lietuvas Parlaments ir vienpalātas Parlaments. Salīdzinot ar Latviju, tad Latvijā parlaments, arī ir vienpalātas. Deputāti tiek ievēlēti vispārīgās, tiešās, vienlīdzīgās un aizklātās vēlēšanās uz 4 gadiem. Par Seima locekli var tikt ievēlēts Lietuvas Republikas pilsonis, kurš nav saistīts ar pienākumu vai zvērestu kādā no ārvalstīm, pastāvīgi dzīvo Lietuvā un uz vēlēšanu dienu ir sasniedzis 25 gadu vecumu.¹ Lietuvas Seims realizē sekojošas pilnvaras: realizē likumdošanas funkciju; apspriež un pieņem Konstitūcijas grozījumus; pieņem lēmumu attiecībā uz referenduma rīkošanu; izskata premjera iesniegto un sastādīto valdības programmu, pieņem lēmumu attiecībā uz tās apstiprināšanu; uzrauga valdības darbību ieceļ Konstitucionālās tiesas un Augstākās tiesas tiesnešus un šo tiesu priekšsēdētājus; nosaka valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu u.c.…
