Tēmas aktualitāte. Problēmas, kas saistītas ar dzīvojamās telpas īrēšanu, lielai daļai cilvēku patstāvīgi ir vienas no galvenajām, jo saistās ar pamatvajadzību – mājokli. Tēmas aktualitāti pamato arī fakts, ka Latvijas Republikā lielai daļai īrnieku ir spēkā vecie „Padomju laika” noslēgtie īres līgumi, kas ierobežo izīrētāja īpašuma tiesības. Arī ir radušās problēmas sakarā ar „īres griestu” atcelšanu.
„Latvijas okupācijas gados piekoptā īpašuma un īpašnieka tiesību noliegšanas politika uzspieda zīmogu visai pēckara civilajai likumdošanai, kas galvenokārt vērsta uz īpašuma tiesību ignorēšanu un maksimālu ierobežošanu.”1 „Padomju varas piecdesmitajos gados izveidojās dažāda valdījuma un lietojuma attiecības uz ēkām, kuras nav vienā dienā iespējams ne pārtraukt, ne būtiski grozīt vai izbeigt.”2 „Īpašuma tiesības var ierobežot tikai saskaņā ar likumu. Īpašuma tiesību ierobežošanas leģitīmais mērķis izriet no Satversmes 116.panta: tiesības var ierobežot vienīgi uz likuma pamata, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrisko drošību, labklājību un tikumību.”3
Darba mērķis ir izpētīt un secināt, vai izīrētāja īpašumtiesības attiecībā uz īres līguma izbeigšanu ierobežotas vairāk ir Latvijas Republikā vai Krievijas Federācijā.
Mērķa sasniegšanai tiek izvirzīti sekojoši uzdevumi:
1)apskatīt Romāņu ģermāņu (kontinentālo) tiesību rašanās un attīstības vēsturi, tiesību sistēmas raksturojumu un avotus.
2)Apskatīt jautājumu par Latvijas tiesību sistēmas transformāciju Romāņu – Ģermāņu tiesību sistēmā.…
