Salvadors Dalī bija pirmais mākslinieks, caur kuru es iepazina sirreālismu. Mani aizrāva viņa fantastiskais talants, kas, apvienots ar nevainojamu renesanses laika tehniku, veido neaizmirstamas gleznas par politiskām, seksuālām un mītiskām tēmām. Dalī nebeidz vien pārsteigt mani ar katru gleznu. Katra glezna atsevišķi un visas kopā ir izcili mākslas darbi, ar slēptiem zemtekstiem, kas ne katram saprotami, bet, domāju, ja neizprot zemtekstus, Dalī darbus tā īsti nevar iemīlēt, tos nevar saprast, jo bez šī slēptā ziņojuma tās ir tikai krāsainas, nedaudz baisas bildītes. Jebkuram sevi cienošam cilvēkam mūsdienās vajadzētu iegaumēt šī izcilā mākslinieka vārdu un ievērojamāko darbu nosaukums, jo šis cilvēks ir palīdzējis mainīt pasaules racionālo domāšanu.
Salvadors Felipe Hasinto Dalī piedzima 1904.gada 11.maijā. Viņa tēvs bija valsts notārs Figuērās. Salvadora māte Felipe Domenaha bija tipiska savas šķiras pārstāve. Viņa bija uzticīga sieva, māte un nelokāma katoliete. Salvadoram arī bija māsa Anna Marija. Vecāki abiem centās nodrošināt iespējami labāko izglītību. Viens no pirmajiem, kas pamanīja Salvadora talantu zīmēšanā, bija vietējais puantilisma/impresionisma gleznotājs un Dalī tēva draugs Ramons Pišots. Lielākoties jaunais mākslinieks laiku pavadīju savās mājas, kuras atradās Kadakēzā pie jūras. Kad Dalī palika 17 gadi, no vēža nomira viņa māte.
Jaunais Salvadors pārliecināja tēvu apmaksāt viņam mākslas studijas Madridē, San Fernando mākslas akadēmijā (savulaik šo akadēmiju vadījis slavenais Francisko Goija). Madridē Dalī satika divus ļoti ievērojamus cilvēkus, kuriem vēlāk bija liela nozīme viņa dzīvē. Viens no tiem bija Luiss Bunjuels, kurš kļuva par vienu no ievērojamākiem Eiropas avangarda filmu režisoriem. Otrs bija spāņu dzejnieks Frederiko Garsija Lorka, kurš kļuva par vienu no labākajiem dramaturgiem, bet vēlāk tika nošauts Spānijas pilsoņu kara laikā. …
