MATI
Mats attīstās epidermā, bet ir dziļi nostiprināts dermā. Visiem zīdītāju matiem ir neaizstājama siltumizolēšana, turpretī pie cilvēkiem tai vairs nav tieša bioloģiska nozīme. Tomēr uz mūsu ādas evolūcijas laikā ir palikušas mazliet matu saliņas, kurām bija liela sociālā nozīme gan vecumam, gan dzimuma specifiskām īpašībām. Sevišķi ādas matiem bija liels signālefekts, tāpēc saprotama kosmētikas ļoti lielā cenšanās šajā rudimentā.
Matu sakni var saprast kā epidermas cauruļveidīgu ieloku dermā, pie kam kā ragādu, bet tikai bagāta ar tauku dziedzeri līdz izpildes gaitai. Virs matu sakņu (matu sīpola) rajona uzlikts dermis kā karatinocitēnaudu matu tinums. Tādēļ keratinocitēns matu sīpola rajonā var tikt apgādāts no iekšpuses un ārpuses virs asinskapilāriem ar barības vielām. Starp citu matu sakņu rajonā tas ir iespējams tikai ārpusē. Dzīvo šūnu daļu starp stāvokļa esošā matu sīpola keratinocitēnā atrodas arī melanocitēna (Melnocyten) sevišķi bazalmembrānas matu tinumi. Dzīvais šūnu slānis, kas ietver atbilstošo matu, tiek arī nosaukts par (epidermālo) saknes slāni. Matu sakne atšķir aptverošo dermālo rajonu. Pēdējais sastāv no cirkulāriem un garenvirziena kollagēnfāzu tīkliem (taukplēves). Funkcionālā vienība aiz epidermālā matu sakņu un derālās matu sakņu zonas tiek nosaukta arī kā matu follikels. Katram matu follikelam pieder vismaz viens tauku dziedzeris, kas matu saknes auģšējā sfērā uz mata attaisās.…
