Secinājumi
1. Sapņus nav iespējams definēt – cik cilvēku, tik viedokļu, taču cilvēki var vienoties par vienu – sapņiem ir dziļāka nozīme nekā tā, ko mēs redzam no ārpuses. Tā nav tikai paralēlā dzīve, ko mēs izdzīvojam miegā, bet gan simbolu pasaule, kurā mums zemapziņa signalizē par problēmām.
2. Sapņi ir ļoti plašs jēdziens, jo tajā iedalās vairāki sapņu veidi, kuriem bieži vien nav neviena līdzība. Vārds „sapnis” parasti tiek uztverts pozitīvi, bet sapņu veidā ietilpst arī murgi, kuri neizraisa patīkamas sajūtas.
3. Sapņu pētīšanas sākums tiek uzskatīts 19. gadsimta beigas, bet sapņu tulkošana ir tikpat sena cik paša cilvēce. Daudzu sengrieķi filozofu teiktais par sapņiem sakrīt ar Freida un Junga teikto pēc vairākiem tūkstošiem gadu. Cilvēki vienmēr ir centušies izzināt savu iekšējo pasauli un tāpēc sapņu tulkošana ir kļuvusi tik populāra mūsdienās.
4. Sapņu tulkošana un to tulkojumi dažādās kultūrās ir atšķirīgi, bet tomēr visām viena lieta ir kopīga – viņas ticēja, ka aiz sapņiem slēpjas slēpta jēga. Dažādās reliģijās uzskatīja, ka tās ir Dieva dāvanas, bet citas , ka sapņus sūtījis velns, lai jauktu cilvēkiem prātu. Tomēr šajā gadsimtu mijā cilvēki ir spējuši ievērot sapņu īpatnības un turpina tās pētīt.
5. Aptaujas rezultāti liecina, ka cilvēki ir atvērti pret sapņu interpretēšanu, bet bieži vien izvēlas to nedarīt. Viņi ir piedzīvojuši sapņu īpatnības kā attapšanos, ka sapņotais nav īsts, bet tomēr izbauda tikai sapņa bildi un neko vairāk.…
