Šarls Monteskjē piederēja pie tā laika mantijas muižniecības. Viņš bija trūcīga muižnieka de Sekonda dēls. Monteskjē dzimis mazajā de Labreda muižā netālu no Bordo pilsētas. Viņa tēvocis Monteskjē – Bordo pilsētas tiesas prezidents - novēlēja viņam savu vārdu, īpašumu un amatu. Tas noteica nākamā rakstnieka dzīves ceļu un turpmākās gaitas.
Šarlu Monteskjē nodeva mācībā garīgajā skolā, kur viņš mācījās 5 gadus – līdz 1705.gadam, tad viņš sāka tiesību studijas, gatavodamies tiesneša darbam. Nopietna franču likumdošanas studēšana un iedzīvotāju dzīves vērojumi ļāva Monteskjē saskatīt valstī dažādas. Svarīgas ekonomikas, sociālās un politiskās nekārtības.
Pēc stāšanās amatā, kuru Monteskjē bija mantojis no mirušā tēvoča, viņš drīz tika ievēlēts par locekli augstākajā Bordo pielsētas akadēmijā, kuras darbā viņš piedalījās un iesaistījās ļoti aktīvi.
Monteskjē sarakstīja virkni pētījumu par ļoti dažādiem humanitāro un eksakto zinātņu jautājumiem: “Par jūras paisumu un bēgumu”, “Par smagumu”, “Par ķermeņa caurspīdīgumu”, un citiem svarīgiem, interesantiem un nozīmīgiem jautājumiem.
1689. gada 18. janvārī dzimis Šarls Luijs de Monteskjē, franču politiskais filozofs. Viņa teorētiskajiem darbiem vēlāk bija liela nozīme demokrātisko konstitūciju izstrādāšanā (+1755).
Francijā 17. un 18.gs. valdīja absolūtisms, bet tomēr sabiedrībā brieda jauna kapitālistiska iekārta. Notika strauja matemātikas un dabaszinātņu attīstība, kā arī zinātnes attīstība kopumā, kas, savukārt, veicināja apgaismības attīstību. Francijā zinātnieki bija arī apgaismotāji un filozofi, tomēr pašu apgaismotāju starpā nevaldīja vienprātība, jo nodalījās divi virzieni - materiālisms un ideālisms jeb ateisms un deisms. Franču apgaismības ideju avots bija angļu apgaismotāju mācības, jo šīm abām valstīm pamatā bija buržuāziskā sabiedrības kustība. Pirmie franču apgaismotāji bija Voltērs un Monteskjē. Apgaismība ir cīņa pret aizspriedumiem un tumsonību cilvēka gara dzīvē, tā ir cīņa par labāku sabiedrisko iekārtu, tikumiem, politiku un sadzīvi. Apgaismības pamatā ir ideālistisks uzskats par apziņas un prāta noteicošo lomu cilvēka dzīvē.
Gan filozofijā, gan mūzikā, mākslā, literatūrā, teātrī un zinātnē tika izdarīti ļoti daudzi atklājumi un tika radīti darbi, kuriem ir liela nozīme arī mūsdienās. Slavenākie apgaismotāji ir: Voltērs, Ž. Ž. Ruso, D. Didro, J. G. Herders, G. E. Lesings, Dž. Loks, D. Hjūms, I. Kants, Monteskjē, J. V. Gēte, F. Šillers un citi Eiropā, kā arī B. Franklins, T. Peins un T. Džefersons Amerikā. Šie inteliģentie cilvēki nojauta, ka sekos pavisam jauns laikmets, un tieši viņi ar saviem atklājumiem un drosmīgajām progresīvajām idejām bruģēja ceļu šim jaunajam laikmetam un nodrošināja liberālisma uzvaras gājienu, absolūtisma un merkantīlisma un to radītās stagnācijas sagrāvi Rietumu pasaulē, cilvēku atbrīvošanu no dzimtbūtniecības un verdzības važām.
…
