„ … Tas, kas apvieno cilvēci, ir dabisks, un tas jāatbalsta, un otrādi – tas, kas šķir cilvēkus, ir mākslīgs, un tas jāpārvar ”, tā saskarsmi raksturojis zinātnieks Tūrs Heijerdāls [7.,7.].
Darbmācības pedagoga saskarsme ir savstarpējo attiecību veidošana, praktiska un garīga sadarbība.
Cilvēku savstarpējām attiecībām ir galvenā nozīme mūsu dzīve. Mēs esam saistīti ar citiem cilvēkiem un atkarīgi no viņiem, tāpat kā viņi no mums. Savstarpējās attiecības, praktiska un garīga sadarbība veido mūs par cilvēkiem, jo caur tām tiek apmierinātas mūsu sociālās vajadzības, tādēļ arī šī tēma ir aktuāla mūsdienās un katrs no mums ir sastapies ar šiem jautājumiem.
Šajā jomā ir strādājuši šādi autori kā Tūrs Heijierdāls, Viktorija Rebuka, I. Kants, I. Pavlovs.
Pētījuma priekšmets: saskarsme.
Pētījuma objekts: mācību process.
Darba mērķi: mājturības pedagoga un skolēnu saskarsmes veidu izpēte un analīze, tās nozīme pedagoģiskajā procesā.
`Hipotēze: Ja skolēnam un pedagogam ir izveidojušās labas savstarpējās attiecības un laba praktiska un garīga sadarbība, tad
1)skolotājam ir viegli kontaktēties ar skolēnu;
2)audzināmos veicina pozitīvu emociju rašanos;
3)sekmē skolēnos ticību uz saviem panākumiem.
Lai īstenotu darba mērķus, tiek izvirzīti šādi uzdevumi:
1)izpētīt pedagoģiska un psiholoģiska rakstura literatūru par pētījamo problēmu;
2)analizēt saskarsmes veidus un to struktūru;
3)veikt anketēšanu Rēzeknes 5. vidusskolā 8. klasē;
4)uzzināt kādas ir saskarsmes galvenās funkcijas.
Uzdevumu realizēšanai tika izmantotas šādas pētniecības metodes:
1)literatūras pētniecība un apkopošana;
2)anketēšana;
3)rezultātu apkopošana.
Pētījuma bāze: Rēzeknes 5. vidusskolā 8. klasē.
Referāta saturu veido ievads, 5 nodaļas, nobeigums, bibliogrāfija un pieliekumi.
1. SASKARSMES LOMA MĀJTURĪBAS PEDAGOĢISKAJĀ PROCESĀ
Saskarsme ir svarīgākais vienojošais elements pedagoģiskajā darbībā.
Cilvēka personība attīstība, tās tapšana noris aktīvas mijiedarbības procesā ar vidi, kurā viņš dzīvo, mācās strādā, kontaktējas ar citiem cilvēkiem. Šo procesu caur par saskarsmi.
Šī procesa efektivitāte ir atkarīga no tā, cik intensīvi, savlaicīgi un kādā apjomā bērns iegūst sociālo pieredzi, uzkrāj sabiedrības pamatvērtības. Uz šī pamata viņam izveidojas uzskati, dzīves veids utt., t.i, izveidojas personība [8.,106.].
Cilvēka dzīves lielākā un nozīmīgākā daļa paiet kopā ar citiem cilvēkiem – ģimenē, skolā, darbā. Tā būdami kopā, cilvēki cits citu savstarpēja ietekmē. Sabiedrībai ir vajadzīgi izglītoti un domājoši cilvēki personības.
Skolēna personības veidošanā īpaša loma mājturības procesā ir skolai un skolotājam [2.,11.].
Tās ir ļoti svarīgi mājturības stundās tāpēc, kā izglītojamais veic darbu individuāli.
Skolotājam ar audzēkņiem jāveido attiecības, kas balstās uz līdztiesību, savstarpēju cieņu un uzticēšanos.…
