Saskarsme - galvenā cilvēka esamības forma. Visi cilvēka darbošanās veidi notiek saskarsmes kontekstā. Saskarsme ir reālā, aktuālā garīgās dzīves pastāvēšanas forma. Kompetenta, labvēlīga saskarsme patiesi ir vienīgā, īstenā cilvēku dzīves greznība, teicis A.de Sent-Ekziperī. Lielākā daļa zinātnieku domā, ka cilvēkam ir iedzimta, instinktīva tieksme un spēja uz labvēlīgu saskarsmi. A.Diprē to sauc par "simpātiju jūtām", E.Fromms par "par vajadzību pēc cilvēciskiem sakariem". Cilvēks ir izaudzis no pirmatnējā bara, tāpēc cilvēks jau pēc savas dabas ir sabiedriska, kolektīviska būtne, kam ir nepieciešami sakari ar sev līdzīgiem. Galvenās savas sociālās vajadzības cilvēks var apmierināt, tikai kontaktējoties ar citiem cilvēkiem. Vācu izcelsmes amerikāņu filozofs un psihologs E.Fromms akcentē, ka normālam cilvēkam izolācija no citiem ir nepanesama. Fromms uzsver, ka katram cilvēkam ir vismaz piecas sociālās vajadzības un, tikai visas tās apmierinot, cilvēks var pilnvērtīgi dzīvot.Tās ir:
Komunikācija - verbāla saskarsme
G.Andrejeva - komunikācija ir informācijas apmaiņas process. Komunikācijas laikā informācija tiek ne tikai nodota, bet arī radīta, precizēta, attīstīta. Informācijas apmaiņa notiek subjektu attiecību sistēmā, balstoties uz partnera un saskarsmes situācijas uztveri. Komunikācijas procesā partneri cenšas realizēt savus mērķus, vajadzības un intereses, savatarpēji ietekmējot viens otru.
Cilvēku komunikācija sastāv no atsevišķiem aktiem. Komunikatīvā akta struktūrā R.Jakobsons izdala sešus elementus:
Saskarsmes barjeras
Faktori, kas nepieciešami, lai veidotu gan verbālo, gan neverbālo saskarsmi:
o Sociālie faktori - problēmas, divi dažādu profesiju pārstāvji (atšķirīgi izprot kādu jautājumu);
- atšķirīgas uzskatu sistēmas (reliģija),
- atšķirīgu sociālo grupu pārstāvji.
o Psiholoģiskie faktori - saskarsmi var tarucēt filtri, barjeras, šķēršļi.
- Filtri - pieredzes gaitā izveidojušies pastiprinājumi, kuri var ietekmēt informācijas pieņemšanu —uzticēšanās vai neuzticēšanās, kas
rodas pieredzes gaitā.
