Sasveicināšanās un uzrunas kultūra Latvijā un Francijā

“Cilvēks tiek novērtēts pirmajās piecās sekundēs un turpmākā attiecību veidošana ļoti stipri ir atkarīga no šī pirmā iespaida. Lai labi justos mūsdienu globālajā darījumu vidē, ir jābūt zināšanām par to, kā pareizi sasveicināties, kā iepazīties, kā ģērbties piemēroti gadījumam, risināt sarunu, saprast, ko stāsta ķermeņa valoda, rīkot pieņemšanas biznesa aprindu pārstāvjiem un ko piedāvāt viņiem cienastā, kā pareizi runāt pa telefonu, rakstīt e-pastu atbilstoši internetā pieņemtajai etiķetei utt. Biznesā un labu attiecību veidošanā sīkumu nav. Tāpēc īpašu nozīmi iegūst gan ārējais izskats, gan uzvedības manieres un etiķete.”
Irma Kalniņa

Ārkārtīgi jūtīgajā un visai saspringtajā mūsdienu starptautiskās uzņēmējdarbības pasaulē gluži vienkārši nevar atļauties pārprotamu žestu, nevietā izteiktu vārdu vai maldinošu spriedumu.
Cilvēciskā saskarsme nav iespējama bez elementāro uzvedības normu, morāles normu un etiķetes ievērošanas. Tāpēc ir būtiski tās zināt, un ne tikai savā valstī, bet arī dažādās citās pasaules valstīs, jo mūsdienās diezgan bieži nākas ceļot, doties darba komandējumos u.tml. Es uzskatu, ka tieši Francija ir tā valsts Eiropā, kurā vispilgtāk ir izteikta uzvedības kultūra, francūžu grācija un runas manieres. Tāpēc es arī izvēlējos rakstīt par Francijas un Latvijas sveicināšanas un uzrunas kultūru.
Parasti sasveicināšanās un uzruna tiek pieskaitītas pie etiķetes standartsituācijām. No tā arī sākas mūsu saruna ar citu cilvēku, un parādot to, ka mēs esam audzināti un pieklājīgi cilvēki, mēs laipni sasveicināmies (ar vārdiem; ar sarokošanos) un uzrunājam kādu. Bet ir daži pieklājības noteikumi, kā vajadzētu sasveicināties dažādās dzīves situācijās:
pirmais sveicina:
jaunākais vecāko
vīrietis sievieti
meitene kungu gados
students pasniedzēju
padotais savu bosu;
pirmais sveicienam dod roku:
sieviete
vecākais
priekšnieks…