Satversmes jēdziens, tās izpratne. Formālās un materiālās Satversmes izpratne. Satversmē izdarītie grozījumi pēc 1993.gada
Satura rādītājs
1. Satvermes jēdziens un tās izpratne 3
1.1. Satversme izpratne 3
1.1.1. Satversme formālā izpratnē 4
1.1.2. Satversme materiālā izpratnē 4
2. Satversmē izdarītie grozījumi pēc 1993.gada 5
2.1. 1996.gada 85.panta grozījums – par Satversmes tiesas ieviešanu 5
2.2. 1998. gada 15. oktobrī pieņemtā Latvijas Republikas Satversmes 8. nodaļa "Cilvēka pamattiesības". 6
3. Izmantotā literatūra 8
Konstitūcija ir valsts pamatlikums, kurš nosaka valsts iekārtu, vēlēšanu sistēmu, likumdošanas, izpildvaras un tiesu varas institūcijas, pilsoņu galvenās tiesības un pienākumus. Latvijas valsts pamatlikumam ir īpašs nosaukums – Satversme. Ar to 1869.gadā klajā nāca Kronvaldu Atis, kurš piedāvāja konstitūciju nosaukt ar vārdu “Satversme”. Šo vārdu viņš veidojis no verba „tvert”, jo “cilvēki tādēļ pieņēmuši likumus, lai tiem būtu vajadzīgā laikā, kur patverties, lai tiem būtu tversmes”. Latvijas Republikas Satversme ir Latvijas Republikas pamatlikums, kuru Satversmes Sapulce pieņēma 1922.gada 15.februārī un tā stājās spēkā 1922.gada 7.novembrī plkst. 12.00.
Konstitūcija ir juridisks un politisks dokuments, jo tas sevī ietver gan pirmskonstitucionālus, gan ārpuskonstitucionālus faktus, postulātus, tiesību un citu veidu principus, ko atzina arī Satversmes tiesa, norādot, ka tiesību un politiskās sfēras ir cieši saistītas ar Satversmes normām. Konstitūcijas normās ir ietvertas absolūtas varas ierobežošana un personas tiesību garantijas, jo konstitūcija attaino politisko un sociālo taisnīgumu. “Skaidrojot vārdu “konstitūcija” var saprast valsts pamata likumus, viņas Satversmi, kurā noteiktas attiecības starp augstāko valsts varu un pavalstniekiem” un kā tika jau minēts iepriekš, tad konstitūcija ir pamatlikums, tā ir sistēma un darbojas kā līgums, starp valsti un sabiedrību, kur valsts apņemas ierobežot sevi un solās sargāt pamattiesības, bet sabiedrība apņemas pildīt valsts likumus.
