1. Satversmes tiesas vēsture
“Katrai valstij ir sava tiesību sistēma, un šo sistēmu veido spēkā esošo normatīvo aktu kopums. Tiesību sistēmā ir noteikta kārtība. Visaugstāko vietu katras valsts tiesību sistēmā ieņem valsts konstitūcija, atstājot aiz sevis parlamenta pieņemtos likumus un pārējos normatīvos aktus, kuri tiek ierindoti atkarībā no normatīvo aktu izdevēja stāvokļa valsts varas institūciju skalā. Un šajā valsts izveidotajā tiesību sistēmā neviens likums nedrīkst būt pretrunā ar konstitūciju, savukārt neviens normatīvais akts nedrīkst būt pārkāpt likumu.”1
Ideja par konstitucionālās tiesas nepieciešamību Latvijā pirmo reizi visai nopietni izskanēja no valsts parlamenta - Saeimas - tribīnes jau 1934.gada 8.maijā, tas ir, tikai vienu nedēļu pirms valsts apvērsuma, ka tika atlaista pati Saeima. Toreiz vācbaltiešu frakcijas deputāts H.Štegmanis iesniedza priekšlikumu, kura mērķis bija Latvijas valsts tiesiskā rakstura pilnveidošana. Minētais deputāts ieteica Saeimai papildināt valsts pamatlikumu - Satversmi - ar 86.1. pantu, kurā būtu ietverta norma, kas paredzētu speciālas valsts tiesas izveidošanu. Valsts tiesas uzdevums būtu pārbaudīt likumu un Ministru kabineta izdoto noteikumu, kā arī Valsts prezidenta un Ministru kabineta lēmumu un rīkojumu atbilstību Satversmei un likumiem.2
1990.gada 16.martā Latvijas PSR Augstākās padomes darba grupa pamatvilcienos bija izstrādājusi likumprojektu par Latvijas PSR Konstitucionālo tiesu. Šā projekta 10.pantā bija norādīts, ka "Latvijas PSR Konstitucionālā tiesa izskata lietas par Latvijas PSR Konstitūcijā garantēto Latvijas PSR pilsoņu tiesību un brīvību pārkāpumiem, ko savos normatīvajos aktos pieļāvušas Latvijas PSR valsts iestādes, ja Latvijas PSR likumi neparedz citu šo tiesību aizsardzības kārtību (variants: citu tiesas aizsardzības kārtību)". 1990.gada 4.maija Deklarācija par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu pārvilka krustu gan pašai Padomju Latvijai, gan arī tās likumprojektiem. Tomēr doma par Konstitucionālās tiesas nepieciešamību tika saglabāta minētās deklarācijas 6.panta otrajā daļā. Diemžēl daudzo darbu gūzmā jauna likumprojekta izstrādāšana kavējās. 1993.gada 28.martā vēlākais tieslietu ministrs Egils Levits bija izstrādājis plānu par svarīgākajiem uzdevumiem likumdošanā līdz tā paša gada beigām.…
