Pirms Satversmes bija vēl citi likumdošanas akti ar Pamatlikuma spēku.
1918. gada 18.novembrī Tautas padome pieņēma Politisko platformu, kas sastāvēja no 7 daļām. Tajā bija ietverta valdības programma, nacionālo minoritāšu tiesību garantijas, demokrātisko brīvu garantijas.1
Satversmes Sapulces tiešais un galvenais uzdevums bija izstrādāt valsts Satversmi.
Sagatavošanās darbus veica Satversmes Sapulces ievēlētā satversmes komisija, un tie ieilga vairāk nekā gadu. Satversmes izstrādāšanas komisijai ( to vadīja Marģers Skujenieks) bija 2 apakškomisijas. Pirmajai apakškomisijai Feliksa Cielēna vadībā bija jāizstrādā valsts iekārtas projekts – Satversmes I daļa. Saskaņā ar šo projektu Latvija kļuva par vienu no pirmajām valstīm, kur izveidoja vienpalātas parlamentu ( tāpat kā citās republikās, kas izveidojās pēc Pirmā pasaules kara, - Lietuva, Igaunija, Somija).
Otras komisijas uzdevums bija izstrādāt cilvēka un pilsoņa tiesību un pienākumu deklarāciju – Satversmes II daļu. Otro komisiju vadīja Pauls Kalniņš, un tās darbā aktīvi piedalījās Rainis.
Šī komisija, izstrādājot pilsoņu tiesību un brīvību pamatnoteikumus, daudzus principus aizguva no Vācijas Veimāras konstitūcijas 1919.gada.2
Tikai 1921. gada 20. septembrī, kad sanāca Satversmes Sapulces IV sesija, plašu pārskata ziņojumu par veikto darbu varēja dot izvirzītie referenti Marģers Skujenieks un Jānis Purgalis.
Projekts, kādu Satversmes Sapulce 1922. gada 15. februāra sēdē pieņēma un izsludināja par Valsts Satversmi, sastāvēja no septiņām nodaļām: 1. Vispārējie noteikumi; 2. Saeima; 3. Valsts prezidents; 4. Ministru prezidents; 5. Likumdošana; 6. Tiesas; 7. Valsts kontrole. Viss tas sastādīja Latvijas Republikas Satversmes I daļu. 1922. gada 17. janvārī satversmes Sapulce sāka apspriest satversmes II daļu. Referenti šai daļai bija Andrejs Kuršinskis un Jānis Purgalis.
Vismazāk pārrunu prasīja satversmes pirmie četri panti, un proti: 1. Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika. 2. Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai. 3. Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale. 4. Latvijas valsts karogs ir sarkans ar baltu svītru.…
Latvijas konstitucionālā attīstība kopš neatkarīgas valsts dibināšanas 1918. gadā līdz mūsdienām, no vienas puses, satur kopīgo daudzām Eiropas un it īpaši Austrumeiropas valstīm, kuras šodien dēvējam par postsociālistiskajām, bet, no otras puses, tai ir daudz atšķirīgu iezīmju, kuras citās valstīs neatkārtojas. Latvijas Republikas sākuma periodā, kā zināms, tika izstrādāti un pieņemti veseli četri konstitucionālo tiesību avoti - trīs pagaidu (Tautas Padomes politiskā platforma, Deklarācija par Latvijas valsti, Latvijas valsts iekārtas pagaidu noteikumi) un ceturtais (arī šodien spēkā esošais) Latvijas Republikas Satversme. Satversmes Sapulces atklāšanas sēde notika 1920. gada 1. maijā Rīgā bijušajā Bruņniecības namā, kas bija uzcelts 1867, gadā. Sēdi atklāja Tautas Padomes priekšsēdētājs Jānis Čakste, kuru tanī pašā dienā ievēlēja ar 83 balsīm par Satversmes Sapulces prezidentu. Par pirmo viceprezidentu ievelēja sociāldemokrātu Andreju Petrevicu, par otro viceprezidentu - Latgales pārstāvi Staņislavu Kambalu.
- Satversmes tiesa
- Satversmes tiesas tiesiskais regulējums
- Satversmes veidošanas vēsture
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Satversmes tiesas tiesiskais regulējums
Реферат для университета22
-
Satversmes tiesa
Реферат для университета7
-
Tēla veidošanas tehnoloģijas. Vairas Vīķes-Freibergas tēla analīze
Реферат для университета4
-
Politiskās elites veidošanās īpatnības Latvijas provincē: Cēsu pilsēta
Реферат для университета8
-
Tiesību vēsture Francijā
Реферат для университета8