Baltā kāpa ir viena no skaistākajām jūrmalas kāpām Latvijā ar ne mazāk lielisku skatu uz Vidzemes piekrasti. Šim nolūkam iekārtota arī īpaša skatu un atpūtas vieta. No Baltās kāpas gar jūras piekrasti izveidota 3.6 km gara pastaigu taka “Saulrieta taka” [1]. Baltā kāpa - ar smiltīm apbiris smilšakmens iezi pie Inčupes ietekas jūrā. Smilšakmens iezis, kas veidojies pirms 405 – 350 miljoniem gadu.
Te ir uzņemtas arī Rīgas Kinostudijas filmas: „Kā gulbji balti padebeši iet” un „Nauris"
No 18 m augstās kāpas paveras brīnišķīgs skats uz jūru. Apmeklētāju ērtības šeit izveidots skatu laukums [2].
VELOSIPĒDU MUZEJS
Vienīgās seno velosipēdu kolekcijas īpašnieki Latvijā ir Jānis un Guntis Seregini. Kolekcijas veidošanās sākusies 1977. gadā, kad Jānis iestājās Latvijas Antīko automobiļu klubā un sāka nopietni interesēties par velosipēdu rūpniecības vēsturi, kā arī riteņbraukšanas pirmsākumiem Latvijā. Kolekcija komplektēta no tehniski interesantākajiem Latvijā atrastajiem velosipēdu attīstības paraugiem. Te redzams gan viens no pirmajiem divriteņiem – „augstratiem” Holandē 1889. gadā izgatavotais „Simplex” , Anglijā būvētais velosipēds „Coventry” ar pirmajām pneimatiskajām (piepūšamajām) riepām, kā arī A. Leitnera – pirmajā velosipēdu fabrikā Latvijā, 1888. gadā ražotais „Safety” tipa velosipēds. Unikāls eksemplārs ir 1940. gadā VEF sporta lidmašīnu darbnīcā, vienā eksemplārā izgatavotais koka divritenis, kuru konstruējis tā laika pazīstamākais latviešu eviokonstruktors Kārlis Irbītis, izmantojot lidmašīnu būves materiālus. Bez velosipēdiem kolekcijā plaši pārstāvētas dažādas lietas, kuras saistās ar velosipēdu lietošanu, riteņbraukšanas sportu, biedrībām un velosipēdu ražošanu. Ekspozīcijā var aplūkot lielāko Austrumeiropas velosipēdu firmas zīmju (emblēmu) kolekciju. Šo emblēmu ir vairāk kā 800 eksemplāru no visas pasaules [3] . …
