Sava ķermeņa tēla uztveres specifika pusaudžiem

1. Pusaudžu vecumposmu īpatnības

Eriks H. Eriksons raksta, ka pusaudžu laikam raksturīga izvairība, emociju izvirdumi, nevaldāmība. Sākas sapņošana – pusaudzis atklāj savu –ES. Viņš sevi salīdzina ar tuviniekiem un biedriem. Viņš aptver laika jēdzienu un sāk kaldināt nākotnes plānus. Pusaudzis sevi garīgi meklē, pēta, noslēdzas vientulībā, viņš pūlas saprast, kas ar viņu notiek. Eriksons uzsver, ka tieši pusaudža vecumā indivīdā izveidojas fizioloģiskās augšanas, garīgā brieduma un sociālās atbildības priekšnosacījumi, kas ļauj pieredzēt un pārdzīvot identitātes krīzi. Šinī posmā identitāte iegūst noteiktu formu, kas izšķiroši ietekmē indivīda tālāko dzīvi. Viņš saka, ka jāapzinās - ka tikai patiesa iekšējās identitātes apziņa iezīmē pusaudzības beigas; un – šī apziņa ir priekšnoteikums tālākam individuālam nobriedumam. Tieši pusaudža gados ego sāk uztvert kā būtiski svarīgu apkārtējās vides ideoloģisku struktūru, jo bez ideoloģiska pasaules vienkāršojuma pusaudža ego nespēj sakārtot pieredzi atkarībā no specifiskās nozīmes un lietojuma.[2] Savukārt I.Kons uzsver, ka pusaudža vecums ir pārejas vecums galvenokārt bioloģiskā izpratnē, jo tas ir dzimumnobriešanas posms, kam paralēli briedumu galvenajās līnijās sasniedz arī citas organisma bioloģiskās sistēmas.[4]

…