No kosmetika vēstures
Senos pirmatnējā cilvēka laiku izrakumos tika atrasta lūpu krāsa. Tās sastāvs pamatā atbilst šodien lietojamajām lūpu krāsām (tauki un krāsvielas).
Asīrietes lakoja savu seju ar speciālu maisījumu, kas padarīja to emaljai līdzīgu - cietu un spīdīgu. Indusu sievietes zeltīja savas lūpas, klāja uz zobiem brūnu krāsu, bet uz sejas un kakla - baltu. Maurīcietes zīmēja ziedu rakstus zilganā krāsā uz savām sejām, bet ēģiptietes zīmēja ar zaļu ogļskābo varu zem acīm lokus un pagarināja acis ar tumšas līnijas palīdzību - šis paradums saglabājies līdz mūsdienām. Viens no kosmētikas uzziņu krājumiem, kas saglabājies līdz mūsdienām, ir Ēģiptes valdnieces Kleopatras sastādīts.
Romiešu imperatores par pasakainām summām iegādājās ziedes, kas padarīja seju zeltaini mirdzošu un ziloņkaula baltu. Franču imperatora Ludviga XIV galmā katru gadu tika izlietotas apmēram divi miljoni (!) burciņas ar dažādu grimu.
Kosmētika un kultūra
Kosmētikas attīstība vienmēr ir bijusi tiešā saistībā ar cilvēku zināšanu līmeni. Kā liecina senie arheoloģiskie izrakumi, jau sengrieķu sievietes (XIV-XII gs. p.m.ē.) lietoja kosmētiskos līdzekļus - galvenokārt pūderi, kas saturēja ļoti lielu procentu ādai kaitīgo smago metālu.
Lūk, kāda XVI gs. recepte: "Ņemiet baltus baložus un 15 dienas barojiet ar priežu sēklām; tad nokaujiet, to iekšējos orgānus samaisiet ar baltmaizes mīkstumu, kas izmērcēts mandeļu pienā, 400 gramiem teļa smadzeņu un kausētiem cūku taukiem. Tad šo maisījumu uz lēnas uguns uzvāriet un jūs iegūsiet brīnišķīgu līdzekli sejas ādas ierīvēšanai". (Valdīja uzskats, ka tieši balti baloži padara sejas ādu baltu).
Senajās kosmētiskajās receptēs tika izmantoti čūsku un kaķu tauki, vārnu olas un ēzeļu nagi. Receptes tika turētas stingrā slepenībā, tika nodotas no tēva dēlam, un kosmētisko līdzekļu izgatavošana bija rituāls process.
…
