Seksualitāte ir tā cilvēka dzīves sfēra, kurā pieņemtās normas un standarti ir bijuši ļoti atšķirīgi dažādos laikmetos un kultūrās, lai gan cilvēku seksuālā uzvedība pamatā bijusi vienāda visos laikos: mainījusies attieksme, veids, kā cilvēks par to runā, mainījusies priekšstati par seksuālās dzīves normām un novirzēm. Corry (1966) uzsver, ka seksuālās izmaiņas drīzāk ir runa, nevis darbība.1 Līdz ar to veids, kā tiek runāts par dažādām cilvēka seksuālās uzvedības izpausmēm, kļūst par noteikta laikmeta vai noteiktas kultūras sabiedrības izpētes izejas punktu. Šobrīd sekss un seksualitāte tiek uzskatīta par vienu no mediju ziņu vērtībām. Tāpat medijiem ir ļoti liela loma gan sabiedrības informēšanā un izglītošanā par seksuālās dzīves jautājumiem, gan standartu, stereotipu un normu noformulēšanā, tāpēc svarīgi, lai sniegtā informācija būtu daudzveidīga, sabalansēta un patiesa.
Darbā pētīts, kā dažādas ar cilvēka seksualitāti saistītas tēmas – laulības dzīve, seksuālās attiecības pirms un ārpus laulības, homoseksuālisms, kontracepcija, aborts, seksuāli transmisīvās slimības, bērnu un pusaudžu seksualitāte, seksuālā audzināšana, prostitūcija un pornogrāfija, kā arī izpratne par vīrieša un sievietes lomām - tika apskatītas divdesmito gadu latviešu presē. Tas ir laiks, kad, tāpat kā šobrīd, Latvijā bija demokrātiska valsts iekārta, līdz ar to iegūtos datus ir iespējams salīdzināt ar seksualitātes jautājumu atspoguļojumu mūsdienu, 20.gadsimta beigu un 21.gadsimta sākuma, presē.
Mediju pētnieki uzsver, ka mediji ne tikai pasīvi atspoguļo kultūru, bet arī aktīvi to veido un rada. Tas, kā mediji izvēlas tēmas, strukturē dialogu un kontrolē diskusiju, ir viņu ietekmes galvenais aspekts. Šī darba mērķis ir, analizējot publikācijas 1920.-1925.gada latviešu preses izdevumos, raksturot seksualitātes tematikas atspoguļojumu minētajā laika periodā, konstatēt informācijas pasniegšanas īpatnības, sasaistot tās ar noteiktā laika posma sociālām, politiskām, ekonomiskām un kulturālām īpatnībām. Balstoties uz Mišela Fuko darbu “Seksualitātes vēsture”, par darba hipotēzi izvirzu pieņēmumu, ka seksualitātes tematikas atspoguļojums 1920.-1925.gada latviešu presē ir vērsts uz tautas veselības uzlabojumu un iedzīvotāju pieauguma veicināšanu.
Lai realizētu darba mērķi, izmantota kontentanalīze un teksta kvalitatīvā analīze.
Darba pirmajā un otrajā daļā raksturota seksualitātes diskursa attīstība, masu mediju ietekme uz seksuālās uzvedības standartu veidošanos, kā arī Rietumu sabiedrības seksuālo normu pamatprincipi un avoti. Tā kā nav iespējams novērtēt mediju darbību un saturu, neņemot vērā noteiktā perioda politiskos, ekonomiskos, sociālos un kultūras apstākļus, sniegts vēsturisks ieskats divdesmito gadu Latvijā, īpaši pievēršot uzmanību iedzīvotāju struktūrai un presei.…
