Ievads
Selerijas (Apium graveolens) ir devušas nosaukumu veselai seleriju dzimtai (Apiaceae). To dzimtene ir Vidusjūras reģions. Pasaulē visvairāk tiek audzētas kātu selerijas, pārstrādei daudz izmanto sakņu selerijas, bet daudzu mūsu iecienītās lapu selerijas angliski runājošā cilvēces daļa tikpat kā nepazīst.
Izmantošana
Selerijas ir praktiski bezatkritumu augs. Pārtikā lieto lapas, lapu kātus (kātu selerijām), saknes, bet no sēklām izspiestā eļļa ir daudzu smaržu un zāļu sastāvdaļa. Sēklas (protams, nekodinātas) mēdz lietot kulinārijā līdzīgi diļļu vai kumina sēklām.
Lapu selerijas ir populārs garšaugs, kātu selerijas izmanto salātos un uzkodu pagatavošanai, tāpat tās pievieno kokteiļiem, no tām var spiest arī sulu. Sakņu selerijas izmanto zupās, svaigas lieto salātos, bet daudzi mūsu zemnieki cep seleriju karbonādes un grilē tās. Ziemas laikā, kad kātu selerijas nav pieejamas, sakņu selerijas izmanto arī sulu spiešanai.
Seleriju saknes tika lietotas Senajā Ēģiptē mūmiju balzamēšanai. Senajā Grieķijā Istmijas un Nemijas spēļu laikā uzvarētājus vainagoja ar savvaļas seleriju lapu vainagiem. Tāpat senie grieķi izmantoja selerijas daudzos citos rituālos, tostarp stādīja savvaļas selerijas apbedījumu vietās.
Pirmās kultūršķirnes ir izveidojuši senie romieši, jo viņi arī daudz lietoja selerijas kulinārijā. Viduslaiku Eiropā selerijas tika uzskatītas par mīlas līdzekļiem – afrodiziakiem.
Uzturvērtība
Simts grami svaigu lapu seleriju satur tikai 12kcal, 2g ogļhidrātu, 1g proteīna, 0,1g taukvielu, 60mg C vitamīna (kā apelsīni un 1,5 reizes vairāk nekā citroni un svaigi kartupeļi), kā arī B grupas vitamīnus, karotīnu un minerālvielas: kalciju, kāliju, dzelzi un fosforu. Seleriju sulai piemīt urīndzenošas īpašības un spēja izšķīdināt smiltis un akmeņus nierēs. Protams, seleriju sula neaizstāj zāles, bet, ņemot vērā ar kalciju bagātos Latvijas ūdeņus, selerijas ir labs dažu nieru problēmu profilakses līdzeklis.
…
