-
Semiotika - zīmes
Ikdienu mēs saskaramies ar zīmēm, paši to nemaz nemanot. Kā saprast zīmes mēs mācamies no bērnības, mūsus skolotāji ir vecāki, brāļi un māsas, vecvecāki u.c. Tas viss vajadzīgs, lai mēs varētu pilnvērtīgi iekļauties sabiedrības dzīvē. Savstarpēji komunicējot cilvēki izmanto vairākas zīmju sistēmas vienlaicīgi – vārdus, mimiku, žestus. Pat nekomunicējot mēs tik uz tā raidam kādas zīmes citiem. Cilvēku dzīve nav iedomājama bez zīmēm un to nozīmēm, jo tādejādi mēs nevarētu saprasties.
Ar zīmju palīdzību mēs varam noskaidrot ko vairāk – izcelšanos, situāciju, kontekstu.. Ļoti svarīgs ir konteksts, jo tikai konkestā, kādā konkrētā komunikatīvā situācijā izpaužas zīmes īstā jēga. Piemēram, profesionālie termini, kas tikai konkrētās nozares praksē būs zināmi ikvienam pārstāvim un cilvēkam no malasm, iespējams, neizteiktu neko. Piemēram, jēdziens informācija, kuru dažādi traktē zinātnes kā bioloģija, socioloģija u.c. No tā var secināt, ka zīmju sistēmas ir sabiedrībā iestrādājušās un vispār pieņemtas.
„Zīmes jēdziens ir viens no svarīgākajiem informātikā un zinātnē vispār. Tāpat kā informācijas jēdziens, arī zīmes jēdziens ir viens no fundamentālajiem, galēji vispārējiem jēdzieniem.. Izsmeļoši, universāli definēt šādus jēdzienus nav iespējams, var tikai atklāt to jēgu un saturu attiecībā pret kādu noteiktu cilvēviskās darbības jomu vai konkrēto situāciju.
Semiotikā zīmi plašākā nozīmē izprot kā materiālu objektu, kuram noteiktos apstākļos (..apstākļos, kas veido semiotisku situāciju) atbilst kaut kāda „nozīme”, kas var būt jebkas – reāla vai izdomata lieta, parādība, process, fantāzijas vai pasaku būtne, abstrakts jēdziens.”1 …
Lai labāk izprastu referāta tēmu noskaidrošu, kas ir semiotika. Vienkāršotā definīcijā semiotika ir zinātne par zīmēm un zīmju sistēmām. Tā pēta nozīmes rašanos un informācijas nodošanu. Jēdzienu ‘semiotika’ (grieķu val. semeion – zīme) plašākā apritē ieviesa angļu filosofs Loks, taču kā patstāvīga zinātniska disciplīna semiotika izveidojās līdz ar Pīrsa un Sosīra darbiem. Semiotika ir pasaules redzējuma veids, kurā ir ieguvumi un zaudējumi. Centrālais ieguvums ir spēja skatīt nozīmes rašanos, pastāvēšanu un mainīšanos, zaudējumus - nespēja skatīt to, kas nav zīme, ko nevar izsmelt zīmes jēdzienā. Tā ir milzīga vērtība, ka vari paskatīties uz lietām ar citu redzējumu. „Semiotikas evolūcijā var izdalīt divas tendences: 1) lingvistisko jeb uz valodas izpēti vērsto tendenci un 2) loģisko tendenci, kur uzmanība tiek koncentrēta uz zīmi, tās semantiku, sintaksi un pragmatiku, uz ikoniskajām un simboliskajām zīmēm un semiozi (ne-zīmes pārtapšanu par zīmi).” Pīrss semiozi definē kā "darbību vai ietekmi, kas ir vai ir saistīta ar sadarbību starp trim priekšmetiem, kā zīmi, tās objektu un tās interpetanti". Norādīja, ka šī attiecība nav reducējama uz saistību tikai starp diviem priekšmetiem.
- Eksperimentālā psiholoģija
- Psihoanalīze
- Semiotika - zīmes
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Eksperimentālā psiholoģija
Реферат для университета5
-
Psihoanalīze
Реферат для университета15
-
Jaunākā skolas vecuma bērna psiholoģiskā izpēte
Реферат для университета29
-
25 - 50 gadus vecu indivīdu krāsu kombināciju uztveres īpatnības un to izmantošana āra reklāmā
Реферат для университета22
Оцененный! -
Renē Dekarts "Pārruna par metodi"
Реферат для университета4