Nevienā senajā tautā nevar saskatīt tādu uzticību brīvības ideāliem un ticību cilvēka cēlumam kā grieķos. Grieķi cilvēku uzskatīja par visnozīmīgāko būtni visā izplatījumā un neļāvās priesteru un despotu varai. Viņu domāšanas veidu var uzskatīt kā pasaulīgu un racionālu, viņi slavināja neierobežotu zinātkāri un zināšanas cienīja vairāk nekā ticību. Pašos pamatos grieķu pasaules uztvere bija materiālistiska. Tāpēc nav nekāds brīnums, ka grieķu ideāli vislabāk iemiesoti arhitektūras un tēlniecības pieminekļos.
Mitoloģija mums vēsta, ka grieķu pasaules uzskatā nozīmīgu vietu ieņem moiras (likteņa lēmējas). Likteņa lēmumam nevar pretoties pat dievi. Sengrieķu mīti un literatūra rāda mums cilvēka domas attīstību un straujo progresu. Senie grieķi ir likuši pamatus visiem vēlākajiem pasaules uzskatiem.
„Septiņi gudrie" - tā grieķi sauca dažus savus likumdevējus un sabiedriskos darbiniekus, kas dzīvoja 7. gadsimta beigās un 6. gadsimta pirmajā pusē p. m. ē. un kļuva slaveni ar savām īsajām, aprautajām, bet kodolīgajām sentencēm par cilvēka dzīvi. Savu gudrību šie valstsvīri bija mācījušies praktiskajā dzīvē, sabiedriska darbā un dziļās pārdomās par cilvēkiem, tāpēc viņu izteicieni jau Senajā Grieķijā bija pārvērtušies par tautas sakāmvārdiem, un daži no tiem, piemēram, «Pazīsti pats sevi!», «Neko par daudz», bija rakstīti pat virs ieejas Apollona templī Delfos, kas bija galvenā visu grieķu nacionālā svētnīca. Turklāt šo vīru nopelns ir vēl arī tas, ka viņi ir filozofiskās dzīves gudrības celmlauži - pirmie, kas savas atziņas sāk izteikt nevis mitoloģiskos tēlos, bet gan vispārīgos jēdzienos.
Kāda tad ir dzīves gudrība, ar ko šie vīri audzinājuši savu tautu un kļuvuši slaveni? Tā ir mērena, saprātīga un valstiska pilsoņa dzīves gudrība. Visās lietās viņi iesaka ievērot mēru, vairīties no pārmērībām un savaldīt sevi. Krietns tikums stāv augstāk par baudas priekiem, labais ir vērtīgāks par patīkamo. Lai varētu savaldīt savas jūtas un kaislības, cilvēkam jāpazīst pašam sevi. Ievēro mēru, savaldi sevi un pazīsti sevi - šie trīs prasījumi stāv visas grieķu tautas nacionālās dzīves gudrības pamatā. Uz tiem balstās arī grieķu morāles filozofija.…
