Pasaules kultūras vēstures pamatmērķis ir klausītāju iespējami dziļāka vispārējās inteliģences veidošana. Kursa apguve sniedzas pāri šauri profesionālas izglītības konkrētībai, aktīvi attīstot Cilvēku – personību. Līdz ar to kursa laikā tiek bagātināta humanitārās ievirzes profesijas pārstāvja pasaules izpratne, vērtību kritēriji.
Mācību kurss orientē studentus iepazīt pasaules kultūras ievērojamākos posmus, reģionus un vērtības. Kursā sakārtotas norādes uz pasaules kultūras visizcilākajām virsotnēm. Kaut arī orientācija vērsta uz īpaši spilgtām parādībām, tomēr kopā rodas plašs, daudzveidīgs un patiesi panorāmisks vērtību klāsts. Kurss rosina saskatīt šo vērtību savstarpējās ietekmes izrietošās sakarības un tendences. Līdz ar to kurss norāda uz iespējām, kā sistematizēt un ieraudzīt pasaules kultūrvidi pēc vienotības principa. Saskaņā ar RPIVA koncepciju tādējādi tiek aktualizēts "cilvēka filosofiskais kopredzējums, kura īstenošana spēj nodrošināt profesionālu pedagoģisku darbību mūsdienu sabiedrības kultūrvēsturiskajos apstākļos" (RPIVA koncepcija).
1.Kursa saturs
1.1.Ievads – studiju kursa vieta citu studiju kursu vidū, pēctecība, pēc kādu kursu apguves šo kursu var realizēt. Studenti vairumā gadījumu šo kursu augstskolā sāk apgūt no pamatiem. Tomēr tiek ņemts vērā, ka vidusskolā ir apgūti sekojoši priekšmeti: vispārējā vēsture, pasaules literatūras vēsture, mūzikas vēsture, mākslas vēsture, filozofijas pamati. Līdz ar to fundaments, uz kura balstās pasaules kultūras vēsture, pirmā kursa studentam nevienmēr ir stabils, dažkārt tas ir pat ļoti irdens. Tādēļ pasaules kultūras vēstures kurss veic sevišķi nozīmīgu, pat izšķirīgu dabu nākamā skolotāja veidošanā.…
