Šo tēmu izvēlējos, jo vienmēr ir interesējusi Ēģipte, tā saucamā faraonu zeme, kurā vēlētos padzīvot vismaz divas dienas. Tam visam iedvesmu dod piramīdas, kuras tītas dažādos zinātnieku pētījumos viņu viedokļos un dažādās izcelsmēs. Divupes kultūru izvēlējos, jo šī vieta ir nedaudz ar mistikas un mitoloģijas “garšu”.
2. Senās Ēģiptes un Divupes kultūras salīdzinājums: reliģija, dzīves stils, māksla.
2.1. Reliģijas salīdzinājums
Ēģiptes kultūrai raksturīga stabilitāte, kas balstījās uz drošām cerībām par nākotni. Ēģiptieši interesējās par pārlaicīgām vērtībām, ticēja dažādām nemainīgām patiesībām, cilvēka ciešai saistībai ar valsti, valdnieku. Viņi bija pārliecināti, ka cilvēks dzīvos arī pēc nāves un cerēja uz laimīgu dzīvi aizkapa valstībā. Līdz ar to ķermeni sagatavoja nāvei- balzamējot un mumificējot, ilgai saglabāšanai. Mirušo kults ir apliecinājums nevis ēģiptiešu drūmumam, bet gan priekam un dzīves mīlestībai. Pēc viņu priekšstatiem, nāvei nav varas pār cilvēka ķermeni, jo paredzēta tā augšāmcelšanās. Tādēļ dzīve ir mūžīga un dzīvība neiznīcīga. Turpretī Divupe ir bijusi visai pieejama ieceļotājiem un iebraucējiem. Tas kopumā atstājis iespaidu uz Divupes cilvēku raksturu un kultūras īpatnībām, tādām kā mainību, nestabilitāti un daudzveidību. Divupiešu izpratnē cilvēks ir Dieva kalps. Šumeri mēģināja rast kontaktu ar pārpasaulīgo, dievišķo, lai sekmētu savus laicīgos ikdienas darbus. Bet dievības izpausme netika atdalīta no tās būtības. Pēc nāves divupiešu mitoloģijā nav nekādas mirušo tiesas, kurā lemtu par cilvēka atbilstību vai neatbilstību dievišķajam ideālam. Divupē cilvēks nav dievišķs, viņš ir tikai dievu vergs. Mirušo Divupieti sagaida visai nepievilcīga eksistence drūmā aizkapa valstībā, kur jāēd samazgas un jāvārtās putekļos. Cilvēka uzdevums ir nevis domāt par iekļūšanu dievišķajā pasaulē, bet dzīvot zemes dzīvi, jo ar tādu nolūku viņš ir radīts.
2.2. Dzīves stila salīdzinājums.
Ēģiptieši bija vieni no senākajiem rakstu zīmju izgudrotājiem. Šī prasme Ēģiptē sasniegusi augstu attīstības pakāpi un vēsturē pazīstama kā viena no izcilākajām. Rakstība izveidojās ap 3300.-3100. g.p.m.ē. Turpretī šumeru rakstība, kuru vēlāk lietojušas visas Divupes tautas, bija ķīļu raksts. Tas atšķīrās no Ēģiptes hieroglifiem ar lielāku abstrakcijas pakāpi, zīmes ir shematiskākas, kaut arī var nojaust to izcelšanos no piktogrammām- dažādu lietu un parādību vienkāršotiem zīmējumiem. Savukārt paši Ēģiptieši savu rakstību dēvēja par “dievišķo valodu”.
…
