Senās Ēģiptes valsts un sabiedrība

Sabiedrība un pārvalde
Senās Ēģiptes sabiedrība bija hierarhiska, kur augstākajā pozīcijā atradās valdnieks. Sākotnēji valdnieks sevī apvienoja gan garīgo, gan laicīgo varu. Valstij attīstoties laika gaitā varas un pārvaldes funkcija paplašinājās un kļuva sarežģītāka, tādēļ valdnieks daļu savu pienākumu nodeva dižciltīgām personām.
Valdnieks bija visas zemes, arī kopienu un privātpersonu rokās esošās zemes virsīpašnieks. Viņš bija noteicējs pār savu pavalstnieku dzīvi un darbu, jo jebkurš no tiem skaitījās tikai valdnieka kalps vai vergs.
Ēģiptes sabiedrība sastāvēja no vairākiem hierarhiski pakārtotiem slāņiem. Sabiedrības augstāko slāni veidoja aristokrātija. Tā bija valdošā kārta, kurā ietilpa ierēdņi, priesteri, virsnieki, valdnieka galminieki. Aristokrātija sastāvēja no galvaspilsētas un vietējās aristokrātijas. Tā saņēma no valdnieka dāvanas, zemes gabalus, kas bija sava veida atalgojums par dienestu. Aristokrātija bija materiāli visnodrošinātākā kārta.
Pēc aristokrātijas nāca zemākie ierēdņi, ko dēvēja par „rakstvežiem”, zemākais tempļu personāls un karavīri. Zemākais tempļu personāls – tempļu dziedātāji, dejotāji, mūziķi, kā arī pavāri, dārznieki, upuru sagatavotāji un citi, kas apkalpoja visu tempļu kompleksu, - nāca no sabiedrības vidējiem un zemākajiem slāņiem.
Sākotnēji Ēģiptē nebija profesionāla karaspēka. Armijas kodols tika veidots no jauniesaucamajiem, kuri tika apmācīti. Patstāvīgs karaspēks tika izveidots Vidus valsts laikā. Karavīri saņēma no valdnieka iztiku, vēlāk arī dienesta zemes gabalus. Ja dēls turpināja tēva dienestu, viņš mantoja zemesgabalu.
…