Senajā Grieķijā radušies daudzi vārdi, atziņas un izklaidēšanās veidi, ko izmantojam arī mēs. Apmēram pirms 2500 gadiem grieķi radīja sabiedrību, kas kļuva par vienu no ietekmīgākajām pasaulē.
Grieķi ir teorētiskās domas izveidotāji eiropeiskajā civilizācijā. Grieķijā tika izstrādāts jauns domāšanas tips, kas orientējās uz racionālismu pasaules procesu izskaidrošanā, ignorējot dievišķos spēkus un pastāvot neatkarīgi no mitoloģijas. Tas paredz kosmiskās kārtības ideju, kas valda gan pasaulē, gan, pateicoties likumiem un tiesiskajām normām, arī sabiedrības dzīvē un indivīda dvēselē. Likums ir tas, kas nodibina kārtību, saskaņā ar kuru neviens elements nevar īstenot savu varu pār citiem.
Arī vārds demokrātija cēlies no sengrieķu vārdiem demos, kas nozīmē „tauta”, un kratos, - „vara”. Tātad demokrātija ir „tautas vara”. Demokrātijā katram pilsonim ir tiesības piedalīties savas valsts pārvaldīšanā. Doma, ka valdību var veidot pati tauta, radusies pirms daudziem gadsimtiem Grieķijā. Atēnās grieķi iedibināja pasaulē pirmo demokrātiju – tautas valdību, kaut gan tiesības piedalīties valdībā bija tikai Atēnās dzimušajiem brīvajiem cilvēkiem. Pirms 2500 gadiem Grieķijas tauta Atēnās praktizēja šādu demokrātijas paveidu: tauta sapulcējās noteiktā laikā un vietā, lai pieņemtu nepieciešamos likumus.
Senās Grieķijas sabiedrība pārdzīvoja vairākas attīstības stadijas, līdz sasniedza savu „zelta laikmetu” no 600.g. līdz 300. gadam p.m.ē. Sengrieķu civilizācijas kulminācija bija klasiskais („ zelta” ) laikmets, ko raksturo grieķu militāri politiskā varenība, polisu( pilsētvalstu ) iekšējās dzīves uzplaukums, spoža kultūra. „Zelta laikmetā” Grieķija sastāvēja no neatkarīgām pilsētām, kurām bija sava pašvaldība. Tās dēvēja par pilsētvalstīm. Atēnas bija visnozīmīgākā pilsētvalsts. Tā kļuva par Grieķijas civilizācijas un kultūras centru un piesaistīja sev daudzus slavenus rakstniekus un domātājus.
Kā viens no lielākajiem grieķu klasiskā laikmeta devumiem jāvērtē politiski vienlīdzīgu un brīvu pilsoņu sabiedrības izveidošana – grieķi pirmo reizi cilvēces vēsturē realizēja dzīvē demokrātijas ideju.
Lai aizsargātu savu pilsētu, grieķi cēla nocietinājumus kalnā. Pilsētvalstis parasti izauga ap šādu nocietinātu kalnu. Grieķu valodā pilsētvalsti sauca par polisu. Pilsoņu kopiena – polisa – pati sev bija augstākā vērtība, kur nepazina nepārvaramas pretrunas starp indivīdu un sabiedrību, pilsoni un kolektīvu. Tā balstījās uz pārliecību, ka vienīgi kopīgs uzplaukums nodrošina arī atsevišķa pilsoņa labklājību. Nocietinājumus kalna virsotnē sauca par akropoli, kas tulkojumā nozīmē augšējā pilsēta. Ienaidnieka uzbrukuma gadījumā pilsētas iedzīvotāji devās uz akropoli. Polisai augot, akropoles pamazām pārvērtās par reliģiskiem centriem ar tempļiem, altāriem un skulptūrām. Otra nozīmīgākā vieta polisā bija tirgus laukums jeb agora. Agora parasti bija liels laukums, kuru ietvēra veikali un valdības ēkas. …
