Gribētos apgalvot, ka lielā mērā senā Grieķija sekmējusi kultūras, pat zinātnes attīstību. Piemēram, pat mūsdienās tiek lietota Pitagora izgudrotā teorēma ģeometrijā, kas arī nosaukta Pitagora vārdā. Grūti pat iedomāties, iztēloties, ka šī teorēma a2 + b2 = c2 ir izgudrota tik ļoti, ļoti sen, bet vēl tagad ir tik ļoti nozīmīga un tik bieži pielietojama.
Tādēļ, manuprāt, ir ļoti interesanti uzzināt, kas ietekmējis tik ļoti paliekošu vērtību rašanos senajā Grieķijā, kā arī uzzināt, kas tad ir bijuši izcilākie arhitekti, mākslinieki, filozofi, kā arī iepazīties ar populārāko celtņu būvēšanas principiem un izskatu. Kā gan senie grieķi panāca šādu apskaužamu stāvokli valstī, kādas mācīšanas un audzināšanas metodes pielietoja? To visu un vēl daudz ko citu es centīšos noskaidrot šī patstāvīgā darba turpinājumā.
Sokrāts (469-399 p. m. ē.) bija Atēnu filozofs, Platona skolotājs. Viņu interesēja cilvēks kā morāla būtne un morāles jautājumi vispār. Par centrālo Sokrāta filozofiskajā domā kļuva tikumības problēma. Sokrāts centās noskaidrot, kas ir tikumība kā tāda un kur sakņojas atsevišķi tikumi. Pēc filozofa domām, tikumības dziļākais avots ir visu sakārtojošais prāts jeb dievs. Viņš identificēja dievu un cilvēka dvēseli ar prātu. Sokrāta vadmotīvs: "Izzini pats sevi." Viņš bija ētikas zinātnes pamatlicējs. Cilvēkam jātiecas pēc zināšanām, jo tikai tad viņš sapratīs labo un ļauno un rīkosies ētiski. "Es zinu, ka es neko nezinu", viņš teica, kaut gan Delfu orākuls viņu bija atzinis par gudrāko vīru. Daļēji šis Sokrāta apgalvojums bija spēle: viņš mēdz ar saviem veiklajiem jautājumiem iedzīt strupceļā cilvēkus, kas sevi uzskatīja par gudriem, tādējādi piespiežot tos atzīt, ka patiesībā viņi daudz ko nezina.…
