Senās Ķīnas un Indijas saimniecības
Indija un Ķīna ir avots visspēcīgākajām civilizācijām Austrum un Dienvidāzijā
Senākās Indijas un Ķīnas civilizācijas pastāvēja jau vienlaikus ar tām, kas plauka Mezopotāmijā (Divupe)
Laikā, kad rietumu pasaulē Vidusjūras krastos Romas aizbildniecībā izplatījās grieķu-romiešu klasikas civilizācijas ietekme, augstu kultūras attīstības pakāpi bija sasniegušas gan Indija, gan Ķīna
Tomēr Indijas, bet īpaši Ķīnas, civilizācijas attīstījās nošķirti no Tuvo Austrumu un Eiropiešu civilizāciju centriem.
Senā Indija-Indas kultūra
Senākā civilizācija indijā izveidojās Indas upes ielejā
Tā pastāvēja no 2500.-1800.g.p.m.ē.
Pie Indas atradās vairāk nekā 70 pilsētu
Tā laika pasaulē Indas civilizācija bija pati lielākā
Ielejas dzīves ritms atgādināja senās ēģiptiešu un Divupes dzīvi-lietus laikā upe pārplūda, bet pārējā laikā laukus vajadzēja apūdeņot.
Indas upes ielejā radās pirmā rakstība Indijā, rakstā bija apmēram 500 zīmes un tās vēl līdz šim nav atšifrētas
Ap 1750. gadu p.m.ē. senās pilsētas tika pamestas, iespējamais iemesls-zeme zaudēja auglību, ražas bija nelielas un izcēlās bads. Cilvēki bija spiesti meklēt citu dzīves vietu.
Senās Indijas saimniecība
Zemkopība:
a)Audzēja kviešus, miežus, rīsus, dārzeņus;
b)5.gs.p.m.ē. sāka audzēt kokvilnu, bet no 4.gs.p.m.ē. audzēja cukurniedres
c)No mājlopiem audzēja vēršus, kazas, aitas, cūkas
Augsnes apstrādāšanai izmantoja arklus ar krama lemešiem.
Valdnieka zemes un lielo īpašnieku zemes apstrādāja vergi.
Nodevas tika maksātas naturālā veidā, kā daļa no ražas, kā arī vienu reizi mēnesī zemnieki piedalījās sabiedriskos darbos(ceļu, kanālu u.c. veida celtniecības darbos).…