Sengrieķu filozofs Aristotelis ir viens no universālākajiem domātājiem cilvēces vēsturē. Aristoteļa darbība antīkajā Grieķijā ir spilgta liecība tam, ka filozofija, ja tā ir atbrīvojusies no mitoloģijas, spēj risināt pārdomas ne tikai par pasauli kopumā, bet arī par savu priekšmetu un līdz ar to apzināties pati sevi. Filozofija kopš tā laika spēja sistemātiski izvirzīt un apzināties savus terminus un kategorijas. Aristotelis radīja daudzus filosofijas teminus un jēdzienus, kas saglabājušies līdz pat mūsu dienām (protams mainot jēgu un kontekstu).aristoteļa secinājumos noteicošo vietu ieņem loģika, kuru viņš pats arī bija iecerējis par visu zinātņu sagatavojumu. Aristotelis bija un paliek racionālists plašā šī vārda nozīmē, tāpat kā racionālistiska bija gandrīz visa antīkā filozofija kopumā. Viņa koncepcijā filosofija bija cieši saistīta ar zināšanu ieguvi, kur empīriskie novērojumi atgriezeniski ietekmē metafiziku. Viņš arī apkopoja un sistematizēja filozofijas un zinātnes sasniegumus Senajā Grieķijā un būtiski ietekmēja izglītības un kultūras attīstību visā turpmākajā vēstures gaitā. Šā domātāja sacerējumi bija mācības līdzeklis, izziņas avots un paraugs daudzu paaudžu zinātniekiem. Neraugoties uz to, ka mūsdienu zinātne ir sasniegusi daudz augstāku attīstības līmeni dažos zinātnes aspektos, it īpaši jautājumos, kas attiecas uz problēmu izvirzīšanu, savu attieksmi pret priekšteču veikumiem un citādā ziņā Aristoteļa ietekme saglabājusies līdz mūsdienām. Viņš ir tas, kas pirmais cilvēces vēsturē ieskicē ētiku, ko tālāk attīstījusi cilvēce līdz mūsdienām. Aristotelis rakstīja daudz un par dažādiem jautājumiem. Jaunībā, mācīdamies pie Platona, viņš sacerēja arī dialogus . Tie darbi, kas tapuši viņa mūža brieduma gados, veltīti gan loģikai, gan arī filozofijas vispārīgajām problēmām - vairākos darbos apskatīti dabas zinātņu, psiholoģijas, politikas, estētikas un ētikas jautājumi. Sengrieķu dzīves gudrība, kas prasa ieturēt mēru, vislabāko risinājumu guvusi Aristoteļa tikumu mācībā. …
