Secinājumi
Ir 2007.gada 21. decembris, Latvijas valsts oficiāli pievienojas Šengenas zonai. Kā jau darba autors minēja, šīs konvencijas skeptiķi kā galveno argumentu izmanto to, ka palielināsies organizētās noziedzības izplatība un tā iegūs pārnacionālu raksturu, kas var kalpot par pamatu jaunu noziedzīgu grupējumu izveidē un jau esošo nekontrolējamā izplatībā. Nacionālajās valstīs pastāv risks, ka palielināsies neatļauto vielu pieplūdums, kontrabanda, nelikumīgā imigrācija, tomēr nacionālās valstis nestāv dīkā un to jau ir paredzējušas, kas palīdz ne gluži izskaust šo nelikumīgo darbību tad iespēju robežās to ierobežo.
Darba autors uzskata, ka izvirzīto darba mērķi ir sasniedzis un nospraustos uzdevumus izpildījis. Šengenas zonai pastāv mīnusi, kuri izpaužas likumpārkāpumu veidolā, bet tomēr šie plusi(iekšējo robežu neesamībā, robežu var šķērsot jebkurā vietā, nav nepieciešama vīza, ar pasi apceļo visas Šengenas dalībvalstis) atsver šo negatīvo pusi.
Darba autors ir par Šengenas zonas paplašināšanos, kas atvieglotu ceļošanu, preču un pakalpojumu kustību. Tas nāktu tikai par labu un veicinātu ekonomisko attīstību un iespējams pat ļautu lielākus ienākumus gūt no tūrisma tieši no Latvijas valsts redzes viedokļa, jo nav jau noslēpums, ka tūrisma nozare mūsu valstī ir ļoti vāja. Parakstot Šengenas konvenciju, Latvija neapšaubāmi ieguva arī ekonomisku labumu, kas izpaudās(izpaužas) peļņas gūšanā tūrisma jomā.
Negulētas naktis, nogurdinošas procedūras pie robežpunktiem tā jau ir pagātne Latvijai ar Lietuvu, Igauniju pie šo valstu robežām. Tomēr Latvijai ir Šengenas zonas ārējā robeža ar Krieviju un Baltkrieviju. Nebeidzamās kravas mašīnu rindas pie Terehovas robežas, strīdi, korupcija tie ir daži iemesli kāpēc mums vajadzētu iet uz jaunu robežu politiku un sniegt savas inovācijas šo robežkontroles punktu efektivitātes uzlabošanai. Rindas pie valstu robežām ir jāpaliek pagātnē.
…
