Šengenas zona Latvijā

Vairāk nekā pusē ES valstu uz to robežām vairs nenotiek dokumentu kontrole. Šāda kārtība pastāv, pateicoties tā dēvētajam Šengenas līgumam, kas pieder pie ES likumdošanas aktu kopuma. Šengenas noteikumi atceļ jebkādu kontroli uz iekšējām robežām, to aizstājot ar efektīvu ES ārējās robežas kontroli un ieviešot kopīgu vīzu politiku.
Šādu referāta tēmu izvēlējos, jo šis jautājums šobrīd ir ļoti aktuāls Latvijā saistībā ar to, ka Latvija arī gatavojas pievienošanai Šengenas zonas valstīm. Šī pievienošanās var pozitīvi ietekmēt valsts ekonomiku un tautsaimniecību, attīstoties tūrismam un izklaides sfērai, kā arī samazinās noziedzības līmeni valstī.
Mana darba mērķis ir izpētīt un izanalizēt Šengenas robežlīguma būtību un struktūru.
Darbā, balstoties uz mērķiem, ir izvirzīti sekojoši uzdevumi:
noskaidrot un izpētīt konvencijas attīstības vēsturi;
izpētīt ko paredz un kā strādā Šengenas līgums un kā tas ietekmē valstu iedzīvotājus;
noskaidrot kādas valstis atrodas Šengenas zonā;
izpētīt kā attīstās Šengenas jautājums Latvijā.
Darbā ir izmantota analītiskā metode, Latvijas Republikas likumi, regulas, tiesību akti, publikācijas presē un internetā.Šengenas zona sāka veidoties 1985.gada 14.jūnijā, kad Beniluksa Ekonomikas savienības valstis, Vācijas Federatīvā Republika un Francija Luksemburgas pilsētiņā Šengenā parakstīja līgumu par kontroles atcelšanu uz kopīgajām robežām. Pašreiz Šengenas līgumam ir pievienojušās visas vecās Eiropas Savienības dalībvalstis, izņemot Lielbritāniju un Īriju, kā arī Norvēģija un Islande.…