-
Sengrieķu dramaturgi
Aischils ir pirmais traģiķis, kas stājās atēniešu priekšā visa sava ģeniālā talanta lieliskumā. Visiem viņa darbiem cauri velkas vienotāja traģiska ideja – nežēlīgas, nepielūdzamas dievības vara, kas pēc savas iegribas nosaka cilvēku likteņus.
Kad uznāca persiešu kari, arī Aischilam vajadzēja cīnīties par dzimtenes brīvību. 490.g.p.m.ē. viņš piedalījās Maratōnas kaujā, kur tika ievainots. 480.g.p.m.ē. viņš piedalījās kaujā pie Salamīnas un nākamajā gadā kaujā pie Platajām. Salamīnas kauju viņš 8 gadus vēlāk attēloja Persiešos.
Šie lielie notikumi, kas saviļņoja visu Grieķiju, nepalika bez atbalss arī Aischila dvēselē. Viņa dzejnieciskās spējas ap šo laiku bij jau nobriedušas. Agrākie konkurenti bija nogājuši no skatuves, bet jaunais Sofokls vēl bija iesācējs. Gandrīz viens pats pārvaldīdams teātra skatuvi un Atēnu valdības un tautas atbalstīts, Aischils varēja skatuves mākslai dot to svinību un spožumu, ko prasīja viņa lugu augstais raksturs un Atēnu pilsētas gods un cieņa. Starp visiem trim lielajiem traģiķiem Aischils ir tas tiešākais un šajā tiešumā arī ir tas grandiozākais.
Aischils mira Gelas tuvumā 456.g.p.m.ē.
Senatnes liecības rāda Aischilu kā lepna rakstura cilvēku. Atēnās viņa piemiņa bija lielā cieņā. Aristofans viņu uzskatīja par lielāko traģiķi. Vēlāk viņam Dionīsa teātrī tika uzcelta skatuve, līdzās Sofakla un Eiripīda statujām.
Aischila lugas. Pēs Svidas liecības Aischils sarakstījis 90 lugas. No tām līdz mūsdienām saglabātas 7 traģēdijas un paliels skaits fragmentu no zudušām lugām. Saglabāto lugu hronoloģiska kārtība: Lūdzējas, Persieši, Septiņi pret Tēbām, Saistītais Prometejs un triloģija Orestija, kuru sastāda 3 lugas: Agamemons, Ziedotājas un Eumenidas.…
Grieķijā drāma izauga no lirikas ap 5. gs. vidu p.m.ē., kad veiksmīgi tika atvairīts Persijas uzbrukums. Grieķijas garīgie spēki sasniedza savu briedumu un kad arī dzeja, augdama plašumā un dziļumā, meklēja jaunas formas cilvēka dvēseles pārdzīvojumu un kaislību pilnīgākai attēlošanai, mēģinādami atrisināt arī sarežģītās dzīves problēmas. Var sacīt, ka grieķu mākslas ģēnijs vispilnīgāk ir izteicies drāmā, kur dzeja, mūzika un koru plastika līdz ar teātra dekoratīvajām mākslām bija apvienotas vispilnīgākā harmonijā. Abi galvenie grieķu drāmas veidi – traģēdija un komēdija – ir izauguši no Dionīsa kulta. Šis kults bija izplatīts daudzos Grieķijas apgalos līdz ar vīnkoka kultūru. Dionīsa kults pazina arī drāmai nepieciešamo mīmisko elementu. Jautrajos vīna svētkos notika visāda pārģērbšanās un ķekatās iešana. Pat mīta bēdīgos notikumus mēdza attēlot tā, lai tie būtu redzami. Āžādās tērptie kora dalībnieki, kas saucās “āži”, tēloja Dionīsa pavadoņus satirus. No tā arī radies traģēdijas nosaukums: grieķu vārds tragōidia nozīmē “āžu dziesma”. Varbūt ka traģēdija nekad nebūtu izveidojusies par literāru dzejas veidu, ja līdzās Dionīsa kultam Grieķijā nebūtu bijis izplatīts arī varoņu kults. Aischils, Sofokls, Eiripīds, ANTIGONE, ĒLEKTRA, MĒDEJA
- Sengrieķu dramaturgi
- Sengrieķu reliģijas un mitoloģija
- Sengrieķu teātris
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Sengrieķu teātris
Реферат для средней школы6
-
Sengrieķu literatūra
Реферат для средней школы29
-
Sengrieķu reliģija un mitoloģija
Реферат для средней школы9
-
Sengrieķu filosofs un domātājs Platons
Реферат для средней школы7
Оцененный! -
Sengrieķu teātra rašanās
Реферат для средней школы12