Protams, no saviem miera laikā koptajiem tīrumiem, mērķiem un darbības ir grūti atteikties neprofesionālam karavīram, parastam pilsētas iedzīvotājam, bet trimda sengrieķu sabiedrībā asociējas ar kaunu, badu un nelaimi. Nav vairs iespējas kļūt atkal laimīgam , līdz ar to dzīve svešumā tika uzskatīta par bezjēdzīgu.
SECINĀJUMI
1. Sengrieķu dzejas metrikas pamatā ir spēle ar uzsvērtām, neuzsvērtām pēdām, runas aprāvumu, kas ļāva viegli spēlēties jau ar esošiem ritmiem un no tiem atvasināt arī jaunus, tas arī varētu izskaidrot sengrieķu dzejas metrikas tālākas variācijas cittautu literātu darbos.
2. Arhaikas jeb lielo pārmaiņu laikmetā sengrieķu literātu darbos attēlotās problēmas un vērtības, kā , piemēram, cīņasspars, varonība, čaklums un uzcītība bija tās, kas virzīja sengrieķu sabiedrības attīstību.
3. Sengrieķu uztverē dievi bija nemirstīgi, bet nebija mūžīgi. Katra nākamā paaudze gāž iepriekšējo. Līdzīgs princips izmantots cilvēka paaudžu atveidošanā – katra paaudze dzīvo atsvešinātāk no sengrieķu dievu mītiskās pasaules.
…