Visām tautām ir teiksmas par pagātnes ievērojamākajiem notikumiem un diženām personībām. Šīs teiksmas ļauj cilvēkiem ,iespējams, izprast pagātni un saskatīt kā tā laika cilvēki ir dzīvojuši. Kādas bija viņu attiecības ar dabu un pasauli. Grieķi noteikti var sevi uzskatīt par bagātu tautu, jo viņiem ir daudz šīs teiksmas. Mītu fantastiskajos tēlos iemiesoti grieķu centieni izprast dabas parādības un savu attieksmi pret tām, kā arī iedziļināties, arvien sarežģītākajās sabiedriskajās attiecībās. Tas kā tās ir aprakstītas ir neaizmirstami un burvīgi. Katra no tām ir dziļi saistīta ar vēsturi. Iespējams, ja nebūtu šo teiksmu, cilvēki nevarētu izprast vēstures notikumus, un paskatīties uz tiem no cita skatu punkta. Tāpēc ir svarīgi izpētīt šīs teiksmas un iedziļināties tajās. Tās izpētot ir arī iespēja iegūt kādus jaunus faktus. Izpētot šīs teiksmas cilvēku mērķis ir saprast, kam senie ļaudis ticēja, ko pielūdza un slavēja. Kā arī kaut daļēja iepazīšanās ar sengrieķu mītiem varētu palīdzēt senatnes autoru darbu labākai izpratnei, jo šie autori visnotaļ bieži savos darbos izmanto dievus un mītiskos varoņus. Šī tēma ir ļoti interesanta un aizraujoša, tāpēc to ir vērts to izpētīt. Galvenais uzdevums ir izpētīt sengrieķu mītus un noskaidrot, kāda bija sengrieķu domāšana un pasaules uztvere. Kā arī noskaidrot dažādu interesantu informāciju par dieviem, to savstarpējām attiecībām un dzīvi.
Sengrieķi mītus tiešām novērtēja un atzina tos, jo viņi tiem ticēja. Tie, ko cilvēki šobrīd uzskata par mītiem, sengrieķiem tā bija viņu reliģija. Grieķi bija sadalīti vairākās ciltīs, tāpēc nebija vienprātīgi nostāstos par saviem dieviem un varoņiem. Katrai valstiņai, katram ciemam vai kopienai bija pilnīgi atšķirīgas versijas, kuras dzejnieki savukārt visai patvaļīgi pārveidoja un variēja. Tādējādi gadsimtu gaitā sakrājies ārkārtīgi plašs un daudzveidīgs materiāls, no kura mēs izraugāmies tikai visvairāk izplatītos nostāstus, pārņemot atsevišķas detaļas no skaistākajiem un interesantākajiem variantiem.
Mīts atspoguļo jau notikušo – pasaule ir dievu radīta un ar varoņu palīdzību sakārtota. Pati daba ir dzīva. Ticību augstākajiem spēkiem, galvenokārt, viņi apliecināja reliģiskajā kultā – “cultus”, kas tulkojumā nozīmē kopšana, godāšana, cienīšana, un citās ar dievu pielūgsmi saistītās darbībās, rituālos. Tā grieķiem izpaudās mīta un reliģijas saistība.1 Grieķi dievus iztēlojās līdzīgus cilvēkiem, iespējams, kā cilvēka ideālu izskatā, bet ar saviem trūkumiem raksturā. Piešķirot dieviem cilvēka līdzību, grieķi bija konsekventi līdz galam. …
