Teātra pirmsākumi Grieķijā
Teātris Senajā Grieķijā ir cēlies no Dionīsa kulta, kas Grieķijā ir ienācis noTrāķijas vai Frīģijas.
Mīti stāsta, ka Dionīss bijis ciešanu un kaislību dievs. Hēra esot Dionīsu nogalinājusi. Viņa uzsūtijusi tam titānus, kuri, gribēdami noziegumu noslēpt, saplosījuši līķi gabalos un apēduši. Taču Atēnai izdevies saglabāt Dionīsa sirdi, no kuras viņa pagatavojusi īpašu ēdienu un iedevusi to ēst Tēbu valdnieka meitai Semelei, kura kļuvusi grūta no Zeva. Mīti, kā arī Eiripīda traģēdija “Bakhantes” stāsta par to, ka pēc dzemdībām Tmola kalnā (grieķiem tas skaitās svēts) Semeli ķēris zibens, bet Zevam izdevies Dionīsu paglābt un viņš to iešuvis savā gurnā. Dionīss iemantojis arī savu vārdu Dithyrambus, kas grieķiski nozīmē “divreiz dzimis”. Tā sauca arī odas, kas tika dziedātas par godu Dionīsam.
Šis mīts atspoguļojas arī Dionīsa kultā, kuru veica visā Grieķijā. Pirmajā fāzē notika simboliska dieva nogalināšana, tika atcelti visi aizliegumi, kas regulēja savstarpējās attiecības. Rezultātā notika orģijas - cilvēki pārmērīgi dzēra vīnu, stājās dzimumattiecībās pat ar vistuvākajiem radiniekiem. Tika arī saplosīts svētais dzīvnieks (āzis vai vērsis). Tas imitēja cilvēka savienošanos ar dievu. Notika pirmatnējā haosa imitēšana. Šīs orģijas uzskatīja par kalpošanu Dionīsam un Dēmetrai. Nākamā fāze bija skumjas par nodarīto, kas varētu būt visai pašsaprotami. Trešā fāze - dieva atdzimšana. Stabilizējās vispārējā līksmība, dzīve ritēja tālāk. Notika arī atdzimšanai veltītas mistērijas, taču tajās piedalīties varēja tikai iniciētie, atšķirībā no pārējiem kulta pasākumiem, kuros piedsalījās visa tauta.…
