Latviešiem pazīstami četri svētki, kas saistīti ar saules stāvokli debess lokā jeb saulgriežiem: ziemas saulgrieži, kad diena visīsākā un nakts visgarākā; pavasara un rudens saulgrieži, kad diena un nakts ir vienādā garumā, un vasaras saulgrieži, kad nakts visīsākā un diena visgarākā. Savukārt katrs ceturksnis, sadalīts uz pusēm, arī sakrīt ar zīmīgām pārmaiņām dabā. Tādējādi gada laikā izceļas astoņi notikumi, ko latvieši atzīmē kā gadskārtu svinības. Tie ir meteņi, Lieldienas, Ūsiņi, Jāņi, Māras, Miķeļi, Mārtiņi, Ziemassvētki.
Šo svētku tradīcijas saistītas ar Saules spēka stiprināšanu, auglības vairošanu, aizsargāšanos pret dažādiem ļauniem gariem. Katriem svētkiem ir savi raksturīgi ēdieni, kas piemēroti attiecīgajam gadalaikam. Olas vāra Lieldienās, jo šai laikā vistas vislabāk dēj, bet Jāņos sien sieru, jo šai laikā govis dod daudz piena. Rudens un ziemas saulgriežos, kad visa ir diezgan, netrūkst arī šiem svētkiem piemērotu ēdienu un dzērienu.
Saulgrieži ir latviešu senās laika skaitīšanas sistēmas pamatā. Dienas nosaukuma un datējuma sakarība latviešu senajā laika skaitīšanas sistēmā ir pastāvīga, nemainīga. Turpretī jauno laiku – Gregorija – kalendārā mēneša datums un nedēļas diena pastāvīgi mainās. Šī ir nozīmīgākā atšķirība starp abām laika skaitīšanas sistēmām. Tādēļ, salīdzinot latviešu senās gadskārtas svinību īstos datumus un nosaukumus ar tiem, kas vēlāk parādās Gregorija kalendārā, var redzēt, ka daudzos gadījumos senie svinību nosaukumi palikuši, bet svinēšanas datumi par dažām dienām mainījušies.…