Seno grieķu saimnieciskā dzīve

Grieķu zemnieki bija savas zemes gabala īpašnieki. Viņi varēja to pirkt, pārdot un mantot. Zemnieks zemi apstrādāja pats kopā ar ģimeni. Dažreiz viņš nolīga palīgu. Vergus lauku darbos izmantoja maz.
Grieķijā labi auga vīnogas un olīvas. No kurām ražoja vīnu un olīveļļu, ko bieži vien eksportēja uz citām zemēm. Savukārt visvairāk ievesta tika labība, jo tā netika izaudzēta pietiekošā daudzumā.
No mājlopiem visvērtīgākie bija vērši. Tika attīstīta aitu un kazu audzēšana. Zemnieki turēja arī cūkas un mājputnus. Zirgus varēja atļauties tikai bagātie, jo tie bija ļoti dārgi.


Amatniecība.

Grieķi bija ļoti prasmīgi amatnieki. Viņi izgatavoja visdažādākos priekšmetus ne tikai savām vajadzībām bet arī izvešanai uz citām valstīm. Meistaram pašam bija sava darbnīca. Kopā ar viņu strādāja dēli vai nolīgti strādnieki un daži vergi. Lielu darbnīcu, kur strādātu vairāk par 20 cilvēkiem, nebija daudz.
Podnieka amats bija viens no svarīgākajiem amatiem senatnē. Senie grieķi visvairāk lietoja māla traukus. Grieķu podnieku ražojumi bija daudzveidīgi, izturīgi un, galvenais, ļoti skaisti. Tos pirka visā senajā pasaulē.


Tirdzniecība.

Grieķijā bija daudz nozīmīgu tirdzniecības pilsētas bet galvenā no tām bija Atēnas. Pēc kara ar Persiju Atēnām piederēja vislielākā flote. Tā kontrolēja kuģniecību visā Egeja jūrā. Atēnu Kuģi bija sastopami visā Melnajā un Vidusjūrā. Atēnu osta bija Pireja. Pirejas tirdzniecības ostā vienlaicīgi varēja noenkuroties ap 400 kuģu. Pireja izveidojās par mazu pilsētiņu. Te dzīvoja kuģu īpašnieki, tirgotāji, jūrnieki, utt.

…