Risinot zemes īpašuma un lietošanas tiesību jautājumus, ne mazāk svarīga un būtiska lieta ir servitūti. Civillikums precizē, ka servitūts ir apgrūtinājums pašai lietai, šai gadījumā nekustamam īpašumam, bet ne pašam īpašniekam.
Civillikums izšķir divas servitūtu grupas, kuras tālāk iedalās:
1) reālservitūti:
Atsevišķi lauku servitūti:
Ceļa servitūts;
Ūdens lietošanas servitūts.
Atsevišķie ēku servitūti:
Atbalsts tiesības;
Iebūves tiesības;
Pārkaru būves tiesības;
Notekas tiesības;
Izejas tiesības;
Augstākas būves tiesības;
Gaismas tiesības;
Skata tiesības.
2) personālservitūti:
Lietojuma tiesība:
Parastās lietojuma tiesības;
Ārkārtējās lietojuma tiesības.
Dzīvokļa tiesība.
Atšķirība starp reālservitūtiem un personālservitūtiem ir tāda,
ka personālie servitūti izbeidzas ar tās personas nāvi, kam par labu servitūts pastāv, turpretim reālservitūti pastāv tik ilgi, kamēr pastāv īpašums, kam par labu tas nodibināts.
Šobrīd visaktuālākie ir ceļa servitūti, un ar tiem sasistītas daudzas neatrisinātas problēmas. Vislielākās jukas ir radušās tur, kur pagastu vai pilsētu pašvaldības, piešķirot zemi lietošanā, aizmirsušas noteikt ceļu servitūtus. …
