Saskaņā ar Civillikuma 927. Pantu, īpašums ir pilnīgas varas tiesība pār lietu, t.i., tiesība to valdīt un lietot, iegūt no tās visus iespējamos labumus. Sākotnēji šķiet , ka šī vara ir ierobežota, ko gribu, to daru. Bet tas tā nav. Civillikums paredz, ka īpašums var būt arī aprobežots gan konkrētu personu, gan citu īpašnieku, gan valsts sabiedrības interesēs. Tātad zemes gabalam, ēkai var būt kaut kādi apgrūtinājumi. Pie apgrūtinājumiem pieskaitāmi arī servitūti.
Servitūti ir tāda tiesība uz svešu lietu, ar kuru īpašumu tiesība uz to ir lietošanas ziņā aprobežota kādai noteiktai personai vai noteiktam zemes gabalam par labu (1130.p.)*.
Servitūts ir lietu tiesība uz svešu lietu. Atšķirībā no citām tiesībām, servitūts apgrūtina pašu lietu, nevis personu, tādēļ par servitūta priekšmetu nevar būt kalpojošās lietas īpašnieka personīgs pienākums (1134.p.). Viņš ir brīvs no visādiem pozitīviem pienākumiem attiecībā pret servitūta subjektu -neīpašnieku. Pretējā gadījumā servitūts nebūs vairs lieta, bet saistību tiesību institūts. Kā izņēmumi jāmin atbalsta tiesība, kur ēkas īpašnieka pienākums ir uzturēt kārtībā un izlabot atbalstus. Servitūtu raksturo vienīgi lietošana un nevis valdīšana, kas ir faktiskā vara, kaut arī dažos gadījumos servitūta priekšmetu nevarētu izlietot citādi, kā tikai to valdot. Servitūts, apgrūtina īpašumu, samazina tā vērtību, tādēļ, ja rodas šaubas par servitūta
________________________________
* Šeit un turpmāk iekavās tiks norādīts Latvijas Civillikuma panti
apmēru, jāpieņem, ka ierobežojums pastāv vismazākajā apjomā (1132.p.).
Kalpojošās un nekustamās lietas īpašniekam jāatvēl servitūta izlietojumam arī visas tās blakus tiesības, bez kurām nav iespējams izlietot galveno tiesību, kaut arī no šīm blakus tiesībām izrietētu atkal atsevišķs servitūta veids.
Servitūtam jādod labums tā izlietotājam, un nav svarīgi, vai tas ir mantisks vai nemantisks. Servitūta faktiska izlietošana var būt aprobežota laikā, saistīta tikai ar noteiktu vietu vai izlietošanas veidu.
Servitūts nevar pastāvēt uz savu lietu.
Reālservitūti.
Reālservitūts ir servitūts, kas nodibināts par labu kādam noteiktam nekustamam īpašumam. Katra reālservitūta pastāvēšanai nepieciešami divi nekustami īpašumi (objekti), tātad, reālservitūtu attiecības veido divi īpašumi, no kuriem viens apgrūtināts par labu otram. Īpašums, kuram par labu nodibināts servitūts, sauc par valdošo jeb tiesīgo īpašumu, uz kuru gulstas apgrūtinājums, sauc par kalpojošo jeb saistīto (1141.p.). Nav nepieciešams, lai robežas valdošajām un kalpojošajam īpašumam saietu kopā. …
