Servitūts, kas izbeidzies ar kalpojošā vai valdošā nekustamā īpašuma bojā eju, atkal atjaunojas, ja atjauno šo nekustamo īpašumu, kaut arī līdz tam jau būtu notecējis laiks, kurā servitūts izbeidzas ar noilgumu. (LR Civillikuma 1242.p.)
Izpirkt servitūtu, atlīdzinot tā izlietotajam, var tikai abām pusēm savstarpēji vienojoties, bet ne pēc vienas puses pieprasījuma. Pat servitūta nelietīga izlietošana nedod kalpojošās lietas īpašniekam tiesību prasīt tā izpirkšanu; servitūts neizbeidzas ne tādas nelietīgas izlietošanas dēļ, ne arī tādēļ, ka servitūta tiesības izlietotājs izvairās izpildīt savus pienākumus.(LR Civillikuma 1249.p.)
Servitūts izbeidzas ar noilgumu, ja tiesīgais to labprātīgi desmit gadu laikā nav lietojis personīgi vai caur citām personām. Tāds servitūts, ko var izlietot tikai pārgadiem vai pārmēnešiem, vai ari tikai zināmos gada laikos, izbeidzas neizlietošanas dēļ pēc divkārša termiņa notecējuma. Lai ar noilgumu izbeigtos ēku servitūts, ir vēl vajadzīgs, ka valdošā nekustamā īpašuma īpašnieks būtu pielaidis kalpojošā kaut ko tādu, kas pavisam nav savienojams ar servitūta izlietošanu. (LR Civillikuma 1250.p.)
SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Veidojot referātu par Servitūtu vispārējo raksturojumu studiju kursā Lietu tiesības, iepazinos ar vairākiem Civillikuma pantiem.
Referāta sākumā izvirzītais mērķis izzināt servitūtu veidus, to rašanos cēloņus un izbeigšanās iemeslus. Lai sasniegtu referāta mērķi, tiek izvirzīti šādi uzdevumi:
noskaidrot, kas ir servitūts un kā tas radies;
izprast atšķirības starp personālservitūtiem un reālservitūtiem;
iedziļināties personālservitūtu un reālservitūtu sīkākā dalījumā.
kā arī noskaidrot kādi normatīvie akti nosaka servitūtu rašanos apstākļus un kādi paredz to izbeigšanos,
kurus sekmīgi izskaidroju.
Veidojot referātu iepazinos ar Lietu tiesību Ceturto nodaļu. Daudzus pantus no Civillikuma bija grūti izprast, jo tie sastādīti, izmantojot sarežģītu valodu.
…
