1.Teorētiskā daļa
1.2. Pētījuma problēmas teorētiskā analīze
Izvēloties studijas augstskolā ikviens jaunietis rēķinās ar to, ka priekšā būs smagu pārbaudījumu pilns laiks. Vai būs gribasspēks un vēlēšanās tikt ar visiem šķēršļiem galā vai tomēr bezdarbība un slinkums būs pārāki par vēlmi mācīties? Šādi un daudzi citi līdzīgi jautājumi nodarbina ikviena studenta domas.
Kad uzsāk studijas, noteikti dzird, ka studijas augstskolā nav mācības skolā. Kāda ir atšķirība? Skolā bija jāzina tikai tas, kas rakstīts vienā grāmatā. Augstskolā jāzina tas, kas rakstīts vairāk nekā 10 grāmatās. Skolā katru otru dienu bija testiņš, augstskolā pārbaudes ir tikai 2 reizes gadā– janvāra sesijā un jūnija sesijā. Būt studentam lielā mērā nozīmē pašam atbildēt par savu izglītību– pasniedzēji norādīs, kur un ko var uzzināt. Tas, cik daudz iemācās, ir atkarīgs no studenta uzcītības.
Kas tad īsti ir sesija? Sesija ir eksāmenu laiks augstākajās un vidējās speciālajās mācību iestādēs. Apkopojot kopējos rezultātus, kuri iegūti sesijas laikā var izanalizēt to, cik daudz students ir apguvis un iemācījies aizvadīta semestra laikā. Ja rādītāji ir slikti, tas nozīmē, ka students nav kārtīgi izpratīs mācību vielas saturu un tā nozīmi studiju laikā.
Ikvienam studentam ir sava pieeja kā mācīties priekš sesijas, lai visi mācību priekšmeti būtu nokārtoti un nepieciešamie kredītpunkti iegūti. Lai arī cik tas netaisnīgi varētu šķist, tomēr daudzi studenti pieprot dažādus paņēmienus kā efektīvāk un lektoru nepamanītiem izmantot palīglīdzekļus, tādā veidā palielinot savas izredzes uz labākiem rezultātiem. Negodīgi rīkojoties, gūst sev labumu, nemaz nepiedomājot pie tā, ko patiesībā zina un ko ne.
Ja no eksāmena atzīmes ir atkarīga atrašanās budžeta grupā un students redz, ka ar špikošanu var tikt pie labām atzīmēm, tad viņam rodas priekšstats, ka negodīgi mācību paņēmieni ir vēlami un pat nepieciešami, lai dzīvē tiktu uz priekšu.
Daļa studentu tiek galā ar visiem eksāmeniem patstāvīgi, bet daļa nodarbojas ar špikošanu un plaģiātu. Pieaugot apgūstamās informācijas apjomam, pieejai jaunākajām informācijas tehnoloģijām, izglītības piedāvājumam par maksu, studentu ierobežotiem finansu un laika resursiem, kā arī universitāšu mācību spēku noslogotībai, mācību procesā parādās iepriekšminētās nevēlams parādības, kas galu galā var novest pie iegūtās izglītības vērtības apšaubīšanas.
…
