Sevišķie dāvinājuma veidi

Katram pilsonim ir zināma tiesību sfēra, kurā viņš ir pilnīgi neierobežots un brīvs, bet ir arī tiesību daļa, ko ierobežo valsts. Tās tiesības, kur viena persona figurē kā patstāvīgs tiesību subjekts, ir privātas tiesības. Pilsoņu privāttiesiskās attiecības regulē Civiltiesības. Tās aptver visu mūsu privāto dzīvi - ģimenes attiecības, mantiskās attiecības un saistības. Likums nosaka par saistību tiesību priekšmetu cilvēka noteiktu darbību, turklāt šī darbība tiek uzskatīta par zināmu mantisku vērtību. Saistības galvenokārt izceļas ar līgumu.
Par līgumu CL 1511. pantā sauc ikkatru vairāku personu savstarpēju vienošanos par kādu tiesisku attiecību nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Līgums uzskatāms par galīgi noslēgtu tikai tad, kad starp līgumslēdzējiem notikusi pilnīga vienošanās par līguma būtiskām sastāvdaļām ar nolūku savstarpēji saistīties.
No visiem vienošanos veidiem turpmāk uzmanību vairāk pievērsīšu dāvinājumam.
Daudzi darījumi dzīvē uzskatāmi par devības aktiem, t.i., mantiska labuma vai vērtības piešķiršana bez atlīdzības. Pie tādiem pieder, piemēram, bezatlīdzības aizdevums, glabājuma pieņemšana, mantojuma legāts. Tomēr sevišķa nozīme ir dāvinājumam, t.i., mantas piešķiršanai bez atlīdzības ar līgumu.…