Lai saskaņotu valsts un uzņēmēja intereses ir nepieciešama uzņēmējdarbības regulēšana. Uzņēmējdarbības attīstīšanai ir nepieciešama stabila likumdošana. Uzņēmējdarbību Latvijā regulē LR likumi, MK noteikumi, starptautiskās konvencijas, pašvaldību noteikumi un citi normatīvie akti, kas kopā veido vienotu valsts sistēmu, kas attiecas arī uz SIA saimniecisko darbību.
Uzņēmējdarbību skar ne tikai komercdarbību regulējošie normatīvie akti, bet arī citi likumdošanas akti, starptautisko tiesību normas un standarti. Tie nosaka un regulē dažādu sabiedrības grupu pienākumus, atbildību, tiesības, piemēram, civiltiesības, administratīvās tiesības, saistību tiesības, īpašuma tiesības, darba tiesības, sociālā likumdošana, vides aizsardzība u.c.
Sakārtotas valsts tiesiskās sistēmas apstākļos komercdarbība funkcionē stingri noteiktu likumu un citu normatīvo aktu ietvaros, kas veido komercdarbības tiesisko bāzi. Šī tiesiskā bāze nosaka un regulē uzņēmuma dibināšanas un reģistrēšanas procesus, atļautās komercdarbības formas un to darbības pamatprincipus, līguma saistību un īpašuma tiesību ievērošanas un aizsardzības mehānismus, nodokļu maksāšanas un piedziņas kārtību, u.c. procesus, tiesības un pienākumus.
2.1. Uzņēmējdarbību reglamentējošā likumdošana
2.1.1.Komerclikums
Galvenais likums, kas reglamentē SIA darbību ir “Komerclikums”.
Komerclikums ir 2000.gada 13.aprīlī Saeimā pieņemts Latvijas normatīvais akts, kurā noteiktas komercdarbības tiesiskās normas. Tajā definēti komersanta, komercdarbības, komercreģistra un citi ar komercdarbību (uzņēmējdarbību) saistīti jēdzieni, nosacījumi un ierobežojumi.
Komerclikumā skaidrots, ka komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants. Likumā teikts, ka „komersants ir komercreģistrā ierakstīta fiziskā persona (individuālais komersants) vai komercsabiedrība (personālsabiedrība un kapitālsabiedrība)”. Komercdarbība ir viens no uzņēmējdarbības veidiem.
…
