Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 3 | |
1. | Vispārējs skatījums uz sievieti politikā | 4 |
1.1. | Sievietes sociālās lomas mūsdienu sabiedrībā | 4 |
1.2. | Sieviešu iespējas pierādīt sevi politikā | 6 |
2. | Sieviešu politisko darbību kavējošie faktori | 8 |
2.1. | Sociālo lomu ietekme | 8 |
2.2. | Sabiedrībā valdošo stereotipu ietekme | 9 |
3. | Sievietes darbība pašvaldībās un valdības struktūrās | 11 |
3.1. | Sieviete – pašvaldības vadītāja | 11 |
3.2. | Sieviete – valdības struktūru darbiniece | 12 |
4. | Sieviešu pašrealizācijas iespējas Latvijas politikā | 14 |
Secinājumi un priekšlikumi | 16 | |
Izmantoto avotu saraksts | 17 |
Pēdējo desmit gadu laikā Eiropas valstu cilvēktiesību nodrošināšanas stabila iezīme ir dzimumu līdztiesības jautājumu risināšana politiskā līmenī. Vairākas nozīmīgas starptautiskās organizācijas (t.sk. Eiropas Savienība, Apvienoto Nāciju Organizācija, Eiropas Padome u.c.) pēdējā desmitgadē savās deklarācijās un normatīvajos dokumentos, kuriem pievienojusies vai kas ir saistoši Latvijā, dzimumu līdztiesības veicināšana izdalīta kā viena no prioritātēm. Latvijā dzimumu līdztiesības principu ievērošanu veicina Ministru Kabinetā apstiprinātā Koncepcija dzimumu līdztiesības īstenošanai Latvijā [2.]
Gan vīrieši, gan sievietes dzīvo it kā paralēlās pasaulēs: viena no tām ir vīriešu pasaule ar visai plašām iespējām, otra sieviešu, kur valda citi principi un normas. Pagaidām nevienā, pat visattīstītākajā, valstī sievietēm nav radītas tādas pašas iespējas kā vīriešiem.
Latvijā sieviešu un vīriešu proporcionālais sadalījums politikā nav līdzvērtīgs. Sievietes ir mazāk pārstāvētas valsts pārvaldes struktūrās un retāk ieņem arī vadošos amatus tajās. Latvijā pastāv daudzi iesakņojušies priekšstati par dzimumu atšķirībām, ka sievietes nereti savu it kā neatbilstošo un nenovērtēto stāvokli ieņem bez iebildumiem, pieņemot to kā normu.
Latvija ir viena no pirmajām valstīm Eiropā, kurā tiesiski jau 1918.gadā atzina, ka abiem dzimumiem ir vienādas tiesības vēlēt un tikt ievēlētiem valsts pārvaldes institūcijās. Tomēr īstā aina ir tāda, ka sieviešu īpatsvars vēlēšanu sarakstos reti pārsniedz 30% (uz 8.Saeimu 28,9%, uz 9.Saeimu 26,2%), bet Saeimā kopš 1990.gada sieviešu skaits nekad nav pārsniedzis 25 %. Nekad par ministru prezidentu nav izraudzīta sieviete un līdz šim kā lielākais dzimumu līdztiesības sasniegums tiek atzīts fakts, ka Latvijas prezidente ir sieviete un arī dažus augstākos valsts amatus ieņem sievietes. Tomēr to nevar uzskatīt par pietiekamu, lai tiktu nodrošināta sieviešu līdzdalība lēmumu pieņemšanā. No Latvijas lielākajām pilsētām tikai Daugavpilī pašlaik vadītāja ir sieviete, savukārt otrai no lielāko pašvaldību vadītājām - Inesei Aizstrautai Jūrmalā - nācās atkāpties no amata politisko intrigu dēļ.…
Darbā aplūkota sievietes loma un vieta Latvijas politikā, vērtētas sievietes sociālās lomas mūsdienu politikā. Darbā arī iztirzāti sieviešu politisko darbību kavējošie faktori, kā arī analizēta sieviešu darbība pašvaldībās un valsts struktūrās. Noslēgumā doti secinājumi par apskatīto tēmu un arī priekšlikumi.
- Autoritārās iekārtas raksturīgākās izpausmes Latvijas Republikā (1934.-1940.)
- Margarēta Tečere: Lielbritānijas sociālā politika
- Sieviete Latvijas politikā
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Autoritārās iekārtas raksturīgākās izpausmes Latvijas Republikā (1934.-1940.)
Реферат для университета13
-
Margarēta Tečere: Lielbritānijas sociālā politika
Реферат для университета17
-
Latvijas armijas tehniskais nodrošinājums
Реферат для университета24
-
Cilvēks un politika. Sieviete Latvijas politikā
Реферат для университета17
-
Vienlīdzības izpratne 20.gadsimta politikas teorijā
Реферат для университета7