Sievietes akts latviešu glezniecībā
Uz kādām tradīcijām balstās latviešu aktu glezniecība? Gleznieciskajā aspektā tā ir tautas mentalitātē un etnogrāfijas pārmantojamībā izauklētā smalkā kolorīta izjūta; tā ir profesionālās mākslas reālisma tradīcijās izkoptā plastiskā formas izpratne; tā ir arī zināmā monumentalitāte ētisko pamatu un ideālu filozofiskā apcerē. Un tomēr – akta žanram ir ļoti plašs mākslinieku radošo impulsu un skatītāju uztveres spektrs. Izplūdušas un nosacītas ir arī žanra robežas, kurām kā pamatkritērijs izmantota kailfigūra – sievietes, vīrieša, bērna – pilnīgi vai daļēji atkailināta.
No pašreizējās vidējās paaudzes māksliniekiem aktu glezniecības jomā jāizdala trīs autori – F. Pauļuka, B. Blaumane un L. Mūrnieks. Vispirms – ar savu ilggadējo uzticību šim žanram un, otrkārt, ar savu ieguldījumu žanra attīstībā, neraugoties uz „sociālistiskā reālisma” žņaugiem un tam nelabvēlīgo konjuktūru.
L.Mūrnieka gleznās sievietes tēls atklājas idealizēts – viņu interesē modeļa pozas elegance, ķermeņa uzbūves proporcionalitāte. Ne velti mākslinieka iecienītākie modeļi ir balerīnas, sievietes ar izkoptu ķermeņa kultūru, sportiskais tips. Gandrīz ikvienā modelī L. Mūrnieks saskata vispārināta sievišķā skaistuma ideāla iemiesojumu.
B. Baumanes sieviešu aktu gleznojumiem, neraugoties uz savdabīgā mākslinieciskā rokraksta pastāvību, raksturīga ļoti plaša tēla atklāsmes dažādība – te saplūst neatšķeltināmā kamolā visdažādākās noskaņas Sievietes pārdzīvojumu skala B. Blaumanes gleznās ir it kā nākusi no pašas mākslinieces dienasgrāmatas.
Nozīmīgs ir F. Pauļukas ieguldījums aktu žanra attīstībā latviešu glezniecībā. Būdama izcila portretiste, viņa katrā sava modeļa gleznojumā tiecas atklāt būtību, vairāk vai mazāk izteikt personības raksturu. Klusinātā, atturīgā, tonāli niansētā krāsu gammā māksliniece atklāj savu attieksmi pret ētiskajām un estētiskajām vērtībām, ko viņa saskata daiļumā un sievišķībā.
…