Pirms sāku runāt par sievietes identitātes veidošanos, nepieciešams atrast iemeslus tik atšķirīgajām no vīriešiem sievietes lomām. Stereotipi ir veidojušies no sievietes uzvedības un tās vērtējuma vēstures skatījumā. Pati sieviete un arī pārējā sabiedrība ir uzlikusi sievietei noteiktu lomu kopumu, kas izsaka sievietes stāvokli, nostāju un arī iespēju spektru.
Cauri gadsimtiem sievietei līdzi ir gājusi ēna, kas to ir pazemojusi, šaustījusi un noniecinājusi. Sieviete ir tikusi pārdota, dāvināta, izkalpināta, izprecināta un visādi citādi izmantota no “stiprākā dzimuma” puses. Sieviete pasaules tirgū nonāca daudz vēlāk, jo tradicionāli viņas loma noteica vienīgi mātes pienākumu pildīšanu un ēdiena gatavošanu.
Renesensē lielākā daļa sieviešu bija mātes, un to uzskatīja par viņu svarīgāko uzdevumu. Pieaugušu sieviešu dzīve bija nemitīga dzemdību virkne. Tikko bērnu atrāva no mātes krūts, sieviete atkal kļuva grūta. Daudzas sievietes savas dzīves laikā dzemdēja vairāk nekā divdesmit bērnu.
Laulību augstākais mērķis bija dzimtas turpināšana. Seksuālajām attiecībām bija jākalpo bērnu radīšanai, kā arī jānovērš laulību pārkāpšana.1…