Sievietes loma sabiedrībā, sociālie aspekti un kultūra vēstures skatījumā

„...pasaules vēsturei ir savs īpašs dzimumu ritms. Ir, kā vīrišķīga, tā arī sievišķīga rakstura laikmeti . Atcerēsimies tikai- lai izvēlētos piemēru no mūsu pašu kultūras loka- cik ļoti vīrišķīgi bija agrīnie viduslaiki Tur sievieti vēl neredzam sabiedriskajā dzīvē. Vīrieši nododas karam, dzīvo savrup no maigā dzimuma un pavada laiku , gremdējoties vīnā un dziesmās. Pie vēlīnāko viduslaiku apvāršņa –pēc manām domām, vispievilcīgākais laikmets Eiropas pagātnē- jau parādās sieviete zvaigzne...”, saka dižais spāņu filosofs Ortega un turpina...„visu šo milzīgo kultūras ražu izaudzēja dažas drosmīgas Provansa dāmas , kas izveidoja jaunu dzīves stilu. Ņemot vērā mūku un karotāju īpatnējos askēzes veidus, kas vienādā mērā nedabiski, arī sievietes uzdrīkstējās prasīt iekšējo šķīstību un modru gara disciplīnu. Šo sieviešu ietekmē atdzīvojās sengrieķu augstākais likums –metron-mērs. Agrīniem viduslaikiem, gluži kā vīrietim, trūkst mēra sajūtas... ” Arheoloģiskie materiāli un dažādas hronikas, folklora un citi žanri stāsta par senlatviešu ticējumiem. Ievērojama kulta loma senču dzīvē tika ierādīta sievietēm –mātēm, īpaši izteikti senajiem latviešiem Meža mātes, Vēja un Ūdens , dievības -mātes Zemes un Laimas-likteņa lēmējas. Baznīcas ietekme vēl joprojām saglabā savu lomu.