Secinājumi
Pamats 1937. gadā publicētajām reklāmām ir tāds pats, kāds tas ir mūsdienās, tikai 30. gados spilgtāk izpaudās sociālo lomu izcelšana, kurām sabiedrībā bija nozīme. Tātad sieviete ir mājsaimniece, kas pieskata savus bērnus un gatavo ēst savai ģimenei, tāpat kā uzkopj māju un dara citus saimnieciskus darbus, ja vien tajai nav kalpoņu vai auklīšu. Tajā pat laikā ir no sievietes tiek prasīts sekot līdzi modes tendencēm, tātad veidot matus ilgviļņos, lietot populārāko kosmētiku un kopumā izskatīties svaigai, dabiskai un jaunai, izliekoties it kā viņai nebūtu nekādu trūkumu un ar lepnumu izrādīt to apkārtējiem.
Reklāmās spilgti izpaudās sieviešu dzimtei atbilstošu īpašību izcelšana un citu, augstāk nepieminēto, sociālo identitātu nogludināšana. Maskulinitāte tika marginalizēta, attiecībā pret maskulinitāti sievietēs – tāda reklāmās netika izpausta prakstiski necik. Kopumā saglabājusies tā laika un senāku periodu vērtību sistēma, vīrietis – ģimenes apgādnieks, sieviete – mājsaimniece, māte, skaista un laba sieva savam vīram. Tā kā savas dzimtes un to īpašību apzināšanās norit visu veidu socializēšanās iespaidā, tad arī ‘‘Jaunāko Ziņu’’ laikrakstā ievietoto reklāmu iespaids noteikti piešķir kaut kādas vērtības indivīdam, kas to patērē, kā arī kultivēja un veicināja tā laika sabiedrībā pieņemtos sievietes tēla attainošanas standartus, dominējošo femininitātes diskursa izpausmi presē un cauri citiem informācijas nodošanas veidiem.
…