Lai gan sievietēm it kā nav galvenā loma grieķu mītos un literatūrā, viņas maina darbu noskaņu, kad tās ar savu mierīgo vai vētraino dabu ierodas, pārējie tēli viņās ieklausās. Vīriešu tēli gan nevēlās atzīt sievietes, taču zemapziņā tie zin, ka viņiem nepieciešams sievietes atbalsts. Sievietes arī ietekmē pārējos tēlus, nosodot, dodot padomus un mudinot darīt.
Par sievieti un tās tēliem Sengrieķu mitoloģijā ir rakstīts ļoti daudz. Daudz informāciju var gūt tieši no Latvijas Nacionālās bibliotēkas humanitāro zinātņu nodaļas, tā pie Antīkās literatūras avotiem var atrast itin daudz grāmatu, kas stāsta par sievietes vietu Homēra “Iliādā”, Trojas cikla mītos un sengrieķu literatūras mantojumā kopumā.
Jautājums par sievieti sengrieķu sabiedrībā vienmēr bijis aktuāls, bet uz to nevar rast atbildi. Ir saglabājušies daudzi litaratūras avoti, kuros ir rakstīts par sievieti, taču visi rakstiskie avoti ir stiprā dzimuma sarakstīti, tādēļ ir grūti spriest vai sievietes loma sengrieķu sabiedrībā ir attainota precīzi. Lai gan saskaņā ar likumiem, sieviete tika uzskatīta vienīdzīga ar vīrieti, sieviete dzīvoja pilnīgi atšķirīgu dzīvi atstatus no vīra, darot mājasdarbus un kalpojot blakus savam vīram vai tēvam. Kaut arī vīrieši dominē darba jomā un mirstīgās sievietes tiek aizsargātas no naidīgās pasaules, pateicoties to varonīgajiem vīriem, sievietes sengrieķu mitooģijā spēlē lielu lomu, ietekmējot to viedokļus un rosinot uz kāda nozīmīga darba izpildi.
Sengrieķu mitoloģijā sievietes stāvoklis bieži vien tiek uzskatīts par diskriminējošu, bet pašas sievietes tā nedomāja.…
