Ievads
Sievietes tēls sastāv no diviem aspektiem – no iekšējā un no ārējā. Šoreiz vairāk gribētu pievērsties sievietes ārējai pasaulei jeb tam, kā viņa ir tērpusies gadsimtu gaitā. Tērpam sākotnēji bijusi sildoša, aizsargājoša funkcija, bet tērpam bijusi liela nozīme un vērtība visos laikmetos. Tā veidošanā parasti piedalās vairāki sava amata meistari. Bez auduma un šūšanas darba tas ietver aksesuārus, apavus, frizūru, kosmētiku un grimu. Tikai ņemot vērā visus šos komponentus, var runāt par tērpu. Tērps ir arī ētisko īpašību paudējs. Ētiskie likumi mūsu sabiedrībā nosaka cilvēku savstarpējās attiecības, uzvedības normas, atbildību par sabiedrību un ģimeni. Tērpu vēsture vienmēr ir saistīta ar modes attīstību, lai arī senatnē mode vēl nebija apzināta. Mode, kas tiek definēta, kā īslaicīgi dominējoša gaume noteiktā laika posmā, kas, manuprāt, nav bijusi sveša nevienai sievietei.
Uzmanība sievietes izskatam ir pievērsta vienmēr, tāpēc, manuprāt, šīs tēmas aktualitāte ir neapšaubāma arī mūsdienu sabiedrībā. Mūsdienu pasaulē modi diktē ietekmīgākie dizaineri, bet senatnē modi ir noteikuši raksturā spēcīgas pasaules mēroga personības – valdnieki, filozofi, skaistas sievietes, aktieri - , kā arī vēsturiski notikumi. Katrā laikmetā modes noteicēji bija tie, kas ir pie varas. Šajā darbā esmu mēģinājusi atspoguļot katra vēstures posma zīmīgākās modes tendences un sievietes - personības, kuras nenoliedzami ir bijušas sava laika stila ikonas.
Šī tēma tika izvēlēta, jo mode ir mana sirdslieta, tēma, kura aizrauj un, manuprāt, šis darbs noderēs ikvienam, kurš interesējas par modi vai vēlas ar to saistīt savu dzīvi.. Pieejamā literatūra ir pietiekamā daudzumā, ir daudz interneta resursu un ar tēmu saistītu grāmatu. Šis zinātniski pētnieciskais darbs sevī iekļauj 8 nodaļas un vairākas apakšnodaļas, secinājumus, praktisko daļu, izmantoto literatūru un pielikumu.
Hipotēze – Modei ir spēcīga ietekme uz masu cilvēku grupām, socializējot tās.
Darba mērķis – Izpētīt modes vēsturi cauri gadsimtiem.
Darba uzdevumi :
1) Sameklēt visu iespējamo literatūru par dominējošo modi katrā vēstures posmā
2) Apkopot savāktos materiālus
3) Veikt darba praktisko daļu, intervējot modes mākslinieci Šeilu
4) Veikt secinājumus
1. Tērpa funkcijas
Katrai lietai, katram priekšmetam, ko civilizācijas attīstības gaitā radījis cilvēks, ir savs uzdevums. Tērpa sākotnējais uzdevums bija aizsargāt un greznot tā valkātāju. Sava nozīme ir ģeogrāfiskajiem un klimatiskajiem apstākļiem, nacionālajām īpatnībām, apģērbā izpaužas arī attiecīgās sabiedrības ētiskās un estētiskās jūtas un priekšstati. Tērps faktiski pauž sabiedrības sociālo pasūtījumu.
Vienam un tam pašam tērpam var piemist vairākas funkcijas. Ja tērpā dominē utilitāra funkcija, tas aplūkojams kā priekšmets. Ja priekšplānā izvirzās simboliskā, sabiedriskā, rituālā, estētiskā funkcija, tērps kļūst par simbolu, atšķirības zīmi. Te kā piemēru varētu minēt augstākās garīdzniecības un militāro personu tērpus, to raksturīgās iezīmes un atribūtiku. Nozīmīgs ir itin viss – rotājumi, simboliskie raksti, detaļas, galvassegas, apavi, cimdi.
Tērps pats par sevi, ārpus cilvēku vides, ir kā nedzīvs, bezpersonisks priekšmets. Tērpam valkātāja mugurā – vai nu sadzīvē, vai uz skatuves – ir pavisam cita sūtība nekā tad, ja tas ir ievietots muzeja vitrīnā vai uzvilkts vaska lellei. Tērps bija un ir nozīmīga kultūras sastāvdaļa. Izmaiņas tērpā bieži ir saistītas ar zinātnes un tehnikas attīstību. Izmaiņām ir pakļauts pat tik konvencionāls apģērbs kā tautastērps. Laiks ienes savas korekcijas audumos, rotājumos, pat valkāšanas manierē.
…
